Apvienotās Eiropas ideja ir sena – tā radās jau pirms vairākiem gadsimtiem. Taču tikai nesen, 20.gadsimta vidū, tika uzsākts darbs pie vienotas Eiropas ekonomiskās un politiskās organizācijas izveides.
Sešdesmit gados, kas pagājuši pēc Otrā pasaules kara, Rietumeiropas valstis ir veidojušas un regulējušas Eiropas sadarbības mehānismus, tiecoties radīt vienotu tirgu ar "caurspīdīgām" robežām, kas veicinātu preču un darba resursu kustību.
1989.gada pavasarī Eiropas Komisijas prezidents Žaks Delors nāca klajā ar priekšlikumu par ekonomisko un monetāro savienību. Balstoties uz šo priekšlikumu, dalībvalstu valdības 1993.gada 1.novembrī vienojās par Māstrihtas līguma protokolu.
Māstrihtas līgums paredzēja Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības izveidi un vienotas valūtas ieviešanu, ko noteica šādi apsvērumi:
vienota valūta ir izdevīga tirdzniecībai vienotā ekonomiskā telpā, jo atvieglo tirdznieciskos darījumus, atbrīvojot uzņēmējus no riska, kas saistīts ar valūtas kursu svārstībām un zaudējumiem valūtas maiņas darījumos;
vienota valūta sekmē Eiropas Savienības ekonomisko attīstību, jo, atbilstoši EMS izveides kritērijiem, visās dalībvalstīs jānodrošina zema inflācija, sabalansēts budžets un investīcijas veicinošas zemas kredītu procenta likmes;
vienota valūta ir izdevīga ES patērētājiem, jo sekmē cenu līmeņa līdzsvarošanu vai pat pazemināšanu;
vienota valūta ir izdevīga tūristiem, jo, ceļojot pa EMS dalībvalstīm, nav nepieciešamības mainīt naudu un maksāt ar to saistītos komisijas maksājumus.
Vienotas naudas sistēmas ieviešanas process ir ilgstošs, nevis vienreizējs naudas maiņas akts. EMS izveidošana noritēja trīs posmos:
sagatavošanās posms līdz 1996.gada 1.janvārim;
organizatoriskais posms līdz 1998.gada 31.decembrim;
nobeiguma posms līdz 2002.gada jūlijam.…
