Eiro jeb eira (svešvalodās – euro, evro, ewro, utml.; starptautiskais apzīmējums – EUR) ir kopēja valūta divpadsmit no Eiropas Savienības valstīm, kas veido Eiropas Monetāro savienību. Tā ir izveidojusies kā vislielākā monetārā reforma kopš Romas impērijas laikiem, apvienojot praktiski visu Eiropu vienā naudas tirgū un veicinot politisko integrāciju.
1957.gada 25. martā tika parakstīts Romas līgums, kas noteica Eiropas Ekonomiskās kopienas dibināšanu. Par eiro ieviešanas sākumu tiek uzskatīts Māstrihtas līgums, kas tika pieņemts 07.02.1992. Līgums paredzēja Eiropas Ekonomiskās un monetārās savienības izveidi un vienotas valūtas ieviešanu, ko noteica šādi apsvērumi:
vienota valūta ir izdevīga tirdzniecībai vienotā ekonomiskā telpā, jo atvieglo tirdznieciskos darījumus, atbrīvojot uzņēmējus no riska, kas saistīts ar valūtas kursu svārstībām un zaudējumiem valūtas maiņas darījumos;
vienota valūta sekmē Eiropas Savienības ekonomisko attīstību, jo, atbilstoši Eiropas Monetārās Savienības izveides kritērijiem, visās dalībvalstīs jānodrošina zema inflācija, sabalansēts budžets un investīcijas veicinošas kredītu procentu likmes;
vienota valūta ir izdevīga Eiropas Savienības patērētājiem, jo sekmē cenu līmeņa līdzsvarošanu vai pat pazemināšanu;
vienota valūta ir izdevīga tūristiem, jo, ceļojot pa Eiropas Monetārās Savienības dalībvalstīm, nav nepieciešamības mainīt naudu un maksāt ar to komisijas maksājumus.
1999. 1. janvārī sākās svarīgākais posms ceļā uz eiro ieviešanu: savu darbu – monetārās politikas īstenošanu – sāka Eiropas Centrālā banka. Grāmatvedības uzskaites uzņēmumos, banku un kredītiestāžu maksājumi, kā arī vairākas citas operācijas, tai skaitā, darījumi ar nekustamo īpašumu ķīlām, turpmāk notiek tikai jaunajā valūtā.
2002. gada 1. janvāris – vēsturisks datums 300 miljoniem cilvēku Eiropā, jo šajā dienā 12 Eiropas valstīs apgrozībā nonāca eiro banknotes un monētas. Eiro banknotes un monētas var bez ierobežojumiem izmantot jebkurā eiro zonas valstī.
…
