E.Hemingveja romāna "Ardievas ieročiem" analīze

1. Kara tēmas atklāsmes specifika E. Hemingveja romānā. Kara ainu veidojums ar mikrotēlu un varoņu savstarpējo dialogu palīdzību. Henrija un viņa biedru attieksmju raksturojums.
Romāna ievadā ir kara tēlojums, kas ļoti meistarīgi attēlots caur dabas norisēm, tādējādi veidojot gan darbības fonu, gan arī parādot kara nebeidzamību.
“Tā gada atvasarā mēs dzīvojām ciematā kādā mājā, un no turienes pār upi un līdzenumu pavērās skats uz kalniem. Upes dibenu klāja oļi un akmeņi, saulē nožuvuši balti, un ūdens, kas tecēja pār tiem, bija dzidrs, straujš un zils. Garām mājai pa ceļu virzījās karaspēks, un putekļi, ko tas sacēla, nosēdās uz koku lapām. Koku stumbri arī bija noputējuši, un lapas tagad krita agri, un mēs redzējām karavīru vienības pa ceļu soļojam, ceļamies putekļus, vēja pūsmā lapas krītam un atkal karavīrus soļojam, un tad ceļu, vientulīgu un palsu, tikai lapām nokaisītu.”
Šajā fragmentā parādās viena no romāna vēstījuma īpatnībām un autora mākslinieciskajiem principiem, t.s., “aisberga princips”, kur būtiskākā informācija ir slēpta zemtekstos. Piemēram, vārdkopa “un lapas tagad krita agri” ietver sevī gan tiešo dabas norišu attēlojumu, gan arī paralēlo, zemteksta informāciju- tagad karā tika iesaukti un gāja bojā arī pavisam jauni cilvēki.…