Divi galvenie jēdzieni, kurus saziņas izskaidrošanai lieto Gofmanis un ap kuriem kā tīkls vēlāk tiek apausts pārējo izmantoto jēdzienu kopums, ir izrāde un publika. Izrāde ir jebkura darbība, kuru viens indivīds izrāda citam, tā tīšā vai netīšā veidā radot par sevi patiesu vai mazāk patiesu iespaidu. Indivīds vai indivīdu kopums, kam šī izrāde tiek rādīta, dēvējams par publiku. Publika spēlētājiem var ticēt, var neticēt un var arī pārprast izrādē lietotos mājienus, tā radot pārprastu izrādi un nepareizus priekšstatus par izrādes izpildītājiem. Ar izrādes jēdzienu, kuru izpilda spēlētāji, saistās dramatiskais izpildījums un idealizācija. Dramatizēšana ir savas rīcības svarīguma uzsvēršana, idealizācija – centieni radīt ideālu priekšstatu, kas ietver visu to faktu slēpšanu, kuri varētu diskreditēt šo vēlamo priekšstatu. Vēl Gofmanis runā par komandas darbu un lomām komandā, ar jēdzienu „komanda” saprotot indivīdu kopumu, kas sadarbojas vienas izrādes radīšanai. Vidi viņš iedala priekšplānā (telpā, kur tiek izrādīta izrāde) un aizkulisēs. Ar priekšplānu saprotam ne tikai telpu, bet arī „standarta izpausmju ekipējumu, ko indivīds savas izrādes laikā tīši vai netīši izmanto” [29.lpp.] Savukārt, aizkulisēs izrāde tiek sagatavota, apspriesta, šeit notiek darbības, kuras plašākai publikai nebūtu vēlams redzēt. Aizkulisēs tiek sadalītas arī lomas komandā, un notiek vienošanās par komandas kopējo viedokli, lai vēlāk publikas priekšā radītu vienprātības ilūziju.
Aizkulises jēdzienam ir liela nozīme reklāmas industrijā. Reklāmu var uzskatīt par vienu no mūsdienu sabiedrībai raksturīgām komunikācijas formām. Mūsdienu kapitālistiskajā pasaulē visapkārt nepārtraukti ir simtiem reklāmu, un mēs nemaz pat nepamanām, kā tās patiesībā ietekmē cilvēku domāšanu. Reklāma ir komunikācija starp ražotāju un patērētāju.…
