2011. - 2015. g.
Nr. | Sadaļas nosaukums | Lpp. |
Anotācija | 3 | |
Abstract | 4 | |
Ievads | 5 | |
1. | Parastā jeb Eiropas egle – dominējošā egļu suga Latvijā | 6 |
2. | Egļu meža – vēra raksturojums | 8 |
2.1. | Sausie egļu meži | 8 |
2.2. | Pārmitrie egļu meži | 9 |
3. | Egļu bruņuts – posmkāju tipa pārstāvis | 10 |
3.1. | Posmkāju tipa raksturojums | 10 |
3.2. | Egļu bruņuts attīstības cikls | 13 |
3.3. | Pieredzes apmaiņas brauciens uz Lietuvu saistībā ar egļu masveida bojājumiem | 14 |
3.4. | Bruņutu apkarošana | 15 |
4. | Pētījuma rezultātu analīze | 16 |
4.1. | Parauglaukuma raksturojums | 16 |
4.2. | Egļu bruņutu uzskaite | 16 |
4.3. | Datu apstrāde un analīze | 17 |
Secinājumi | 19 | |
Izmantotie informācijas avoti | 20 | |
Pielikumi | 21 |
Lai noskaidrotu, vai pastāv sakarība starp bruņutu daudzumu un koku bojājumu, tika veikta regresijas analīze. Regresijas analīze ir viena no vienkāršākajām matemātiskās analīzes metodēm, kas skaidro cēloņsakarības divu (vai vairāku multiregresijas gadījumā) mainīgo lielumu salīdzināšanā. Arī šī analīze ir iekļauta MS Excel matemātiskās analīzes papildinājuma pakā. Šajā analīzē bruņutu daudzums izmantots kā neatkarīgais mainīgais, bet bojājuma klase – atkarīgais mainīgais. Bruņuts vidējais skaits/koka bojājuma klase.
Regresijas analīze bija būtiska, gan salīdzinot bruņutu skaita bojājuma sakarību vainaga apakšējā daļā, gan arī vainaga vidusdaļā. Tas nozīmē, ka koku bojājumi ir tieši proporcionāli bruņutu skaita daudzumam. Pieaugot bruņutu skaitam vainaga vidējā daļā, būtiski pieaug bojājuma klase (regresijas analīze (P=0,004, R^2=0,26, n=30). Tieši tādu pašu secinājumu var izdarīt par vainaga apakšējo daļu, bet vienīgā atšķirība ir tā, ka bojājumu klase ne tik ļoti būtiski pieaug. Tika izveidots arī grafiks (skatīt 9. pielikumu). Tas gan vēl nenozīmē, ka bruņutis noteikti izraisa koku defoliāciju. Pastāv iespēja, ka koki ir novājināti citu iemeslu dēļ, bet bruņutis strauji vairojas uz novājinātajiem kokiem, kuru rezistence ir pazemināta. Citus gadus, piemēram, kā 2006. gadā Rīgas apkārtnē bija novērota egļu audžu defoliācija, bet egļu bruņutis netika atrastas šajās audzēs. Pastāv vairākas hipotēzes, kas varētu izraisīt egļu veselības pasliktināšanos. Kā vienu no piemēriem var minēt mitruma režīma izraisītu ķīmisko elementu izmaiņas augsnē (personīga komunikācija ar A.Šmitu).
Secinājumi
1. Parastā egle ir izplatīta gan skujkoku mežos, gan jaukto koku mežos.
2. Egļu bruņuts ir posmkāju tipa pārstāvis, kurš savā attīstības ciklā iziet vairākas attīstības stadijas (ola, kāpurs, pieaudzis kukainis).
3. Egļu audzēs, kurās savairojušās egļu bruņutis, paaugstinās bruņutu dabisko ienaidnieku aktivitāte.
4. Uz eglēm, kurām ir augstāka bojājuma pakāpe, ir vairāk bruņutis. Jo vairāk bojāta egle, jo vairāk egļu bruņutu ir vainaga vidusdaļā.
5. Pēc veiktā pētījuma, balstoties uz iegūtajiem datiem, tikai daļēji ir iespējams apstiprināt darbā izvirzīto hipotēzi.
…
Darbā tiek apskatīta egļu bruņuts, un koki uz kuriem šie kukaiņi dzīvo, kā arī tiek pētīta egļu bruņuts ietekme uz eglēm
- Egļu bruņuts izplatība Latvijas egļu audzēs
- Latvijas dabas rezervāti
- Latvijas ērču fauna
-
Tu vari jebkuru darbu ātri pievienot savu vēlmju sarakstam. Forši!Latvijas dabas rezervāti
Referāts vidusskolai3
-
Latvijas ērču fauna
Referāts vidusskolai4
-
Latvijas daba
Referāts vidusskolai7
-
Mikrobu izplatība dabā. Cilvēka normāla mikroflora
Referāts vidusskolai6
-
Latvijas aizsargājamie dzīvnieki
Referāts vidusskolai8