Ēģiptes reliģijas ietekme uz mākslas un kultūras veidošanos

Senie teksti, zīmējumi un reljefi ļauj spriest par seno ēģiptiešu reliģiju, rituāliem, reliģijas vietu cilvēka dzīvē. Ēģiptieši saviem dieviem veltīja slavas dziesmas – himnas. Ir saglabājušies himnu teksti no Senās valsts laikiem (ap 2630 – ap 2134 p.m.ē.) dieviem Ra un Ozīrisam. Tie stāsta par to, ko ēģiptieši gaidīja no saviem dieviem un par ko tos īpaši godināja.
Seno Austrumu cilvēks dzīvoja pasaulē, kur debesis - dievu pasaule un zeme – cilvēku pasaule bija nesaraujami un pastāvīgi savstarpēji saistītas, darbojās kā viena veselā daļas, kuras viena otru nosaka. (..) Tātad dievi pastāvīgi ir klāt un aktīvi darbojas gandrīz visās Seno Austrumu cilvēka dzīves sfērās, lielākajā daļā viņa darbību un izpausmju no dzimšana, kā arī pirms dzimšanas, līdz nāvei, un pēc tās. (..) Cilvēks bija pārliecināts, ka katram indivīdam ir vairāki gari jeb aizstāvji. To izraisīja arī skaudrā vajadzība pēc ”tuvā dieva’’, īpaši tādēļ, ka daudzi dievi kļuva arvien autoritārāki un arvien vairāk attālinājās no cilvēka. ”Personīgais dievs” cilvēkam bija pats ”tuvākais” dievs, jo tas parādījās ne tikai kā cilvēka piedzimšanas ”līdzdalībnieks”, bet neatstāja savu ”aizbilstamo” arī visas dzīves laikā, sargājot viņu no likstām, dāvājot laimi un pēcnācējus. [4., 22.lpp]

Iedzīvotāju reliģiskā piederība: musulmaņi ( vairākums sunnīti) 94% ( pēc oficiālajiem datiem), kristieši un citas reliģijas – 6% ( pēc oficiālajiem datiem).…