Ēģipte, tās dievi un kapenes vēl mūsdienās ir lielas apbrīnas vērti. Izvēlējos šo tematu, lai vairāk izprastu ēģiptiešu dzīvi un domas par pēcnāves dzīves nodrošinājuma svarīgumu. Ļoti interesē, kā ar tik primitīvām metodēm ēģiptieši uzbūvēja piramīdas, ierīkoja tajās lamatas.
Darbā tiks apkopota informācija no grāmatām un zinātniskajiem žurnāliem, kā arī darbs tiks papildināts ar attēliem .
Darba mērķis ir izzināt un iepazīt Senās Ēģiptes piramīdu un kapeņu celtniecību.
Darba uzdevumi ir apkopot un analizēt literatūru par Senās Ēģiptes piramīdām, un izpētīt sakarību starp Ēģiptes un Rīgas arhitektūras īpatnībām, secināt kādas piramīdu arhitektūras īpatnības ir pārņemtas mūsdienu Rīgas arhitektūrā..
Piramīdas tika celtas kāpņu veidā, lai pa tām faraons varētu uzkāpt debesīs. Ēģiptiešu reliģija bija tā, kas pamudināja valdniekus celt piramīdas kā kapenes. Ēģiptieši ticēja, ka saules riets un lēkts nozīmē dieva Ra nāvi un atdzimšanu. Pēc ēģiptiešu ticējumiem, cilvēks sastāv no trim elementiem :
No fiziskā ķermeņa,
No ‘’ka’’, kas bija cilvēka dubultnieks,
No ‘’ba’’, kas bija cilvēka īstenā dvēsele.
Lai garantētu aizkapa dzīvi, mirušā ķermeni vajadzēja balzamējot nodrošināt no sairuma un pasargāt no laupītājiem, kā arī mirušais bija jāapgādā ar pārtiku un ikdienā nepieciešamiem priekšmetiem. Tieši šīs garantijas dēļ faraoni cēla piramīdas ar sarežģītām ejām, strupceļiem un lamatām, lai aizkavētu laupītāju nokļūšanu līdz mūmijai un dārglietām.
Ēģiptieši uzskatīja, ka saules dievs Ra katru dienu pa debesīm brauc zelta laivā, tādēļ valdnieka dvēsele sākumā pildīja airētāja, bet vēlāk arī laivas stūrmaņa pienākumu. Saskaņā ar ticējumiem, faraoni aizkapa dzīvē līdzi ņēma laivas un airus.…
