Ievads
Nozīmīgākā joma Senās Ēģiptes valsts mākslā bija arhitektūra, kur galveno vietu ieņēma faraonu un augstākās aristokrātijas pārstāvju monumentālās kapeņu būves. Tas ir izskaidrojams ar Ēģiptē plaši izplatīto mirušo kultu, kas saistījās ar ticējumiem par nāvi un augšāmcelšanos, un, protams, valdnieki vēlējās savam sociālajam stāvoklim pēc iespējas atbilstošāku dzīves līmeni arī pēc nāves.
Nīlas rietumu krastā, tur, kur vairs nesniedzas Nīlas valgme, sākas akmeņaina , tuksnešaina smilts- Mirušo pilsēta, kur slejas pavisam deviņdesmit septiņas lielākas un mazākas piramīdas. Trīs zināmākās ir vislielākās un tās cilvēce jau izsenis pazīst kā vienu no septiņiem pasaules brīnumiem, pārejās ir nedaudz tālāk un ir celtas par godu faraonu sievām un citiem augsti godājamiem ļaudīm(augstmaņiem).
Gadu tūkstoši aiztecējuši, varas un civilizācijas mainījušās, bet Senās Ēģiptes valdnieku varenības simboli stāv tikpat majestātiski, kā pirms daudziem gadu tūkstošiem, un it kā izliekas nemanām nepielūdzamā laika ritējumu.
Vienīgi miljoniem cilvēki kāro pieskarties nemirstībai.
Kas gan cilvēkus tik ļoti piesaista šiem varenajiem akmens monumentiem? To vecums? To apmēri? Varenums? Vai varbūt noslēpumi un leģendas, kas apvij piramīdas kā neredzams oreols? Kas, kad un kādā veidā ir uzbūvējis šos brīnumainos un noslēpumos tītos akmens monumentus, ko jau senie grieķi nosaukuši par vienu no septiņiem pasaules brīnumiem? Uz šiem jautājumiem centīšos rast atbildes un izklāstīt tās savā darbā.
Grandiozo veidojumu apmēri cilvēcei liek šaubīties, vai vispār cilvēciska būtne ir spējīga uzcelt piramīdas. Vēl joprojām eksistē versija, ka piramīdas varēja uzbūvēt citplanētieši, kas no citām planētām atlidojuši uz Zemi un uzcēluši piramīdas. Taču šai versijai nav nekādu vērā ņemamu pierādījumu. Mūsdienu zinātnieki uzskata, ka piramīdas projektējis arhitekts no mūsu planētas- Imhoteps, kas bija arī ārsts, rakstnieks, priesteris un faraona Džosera padomnieks, Imhoteps savam valdniekam par godu ir izprojektējis un uzbūvējis piramīdu Memfisā. Šī ir pirmā no visām zināmajām piramīdām.
1.Piramīdu priekštece
Tā kā Ēģipte bija akmeņiem bagāta zeme, tad jau pirmie mūža mājokļi tika būvēti no akmeņiem, un šie mājokļi ir saglabājušies līdz pat mūsdienām. Akmens celtnēm arhitekti izmantoja granītu, diorītu, dzelteno un sarkano, cieto smilšakmeni un dažādus kaļķakmens paveidus.
Pirmās ēģiptiešu kapenes tika nosauktas par mastabām, kas arābu valodā nozīmē sols. Tās tika būvētas līdz aptuveni 2700.gadam pirms mūsu ēras. Ar iebalzamētu mirušo atradās apakšzemes kamerā, ko ar virszemes telpu savienoja dziļa eja. Pēc apbedīšanas eju aizvēra ciet ar smagu akmens plāksni un aizbēra. Mastabas virsbūve sākumā bija tikai smilšu un akmens šķembu uzbērums, aplikts ar neapdedzinātiem ķieģeļiem. Uzbērumam blakus austrumu pusē bija iežogots pagalms aizlūguma rituālam. Vēlāk mastabas izveidojās ļoti plašas, ar vairākām iekštelpām, kas bija domātas dāvanu novietošanai un reliģiskajām ceremonijām, arī lūgšanu telpas paplašinājās, līdz beidzot tās aizņēma vairākas zāles, koridorus un noliktavas. Virsbūve tika būvēta no ķieģeļiem, arī pagalma vietā ar laiku radās no ķieģeļiem būvēta slēgta lūgšanu telpa ar upuru altāri.(attēlu skat.pielikumā)
Mastabās sākumā glabāja arī valdniekus, bet vēlāk tikai augstmaņus. Kad faraonu vara pieauga, viņu vajadzībām cēla grandiozākas būves, kuru izbūvē ieguldīja milzīgus līdzekļus, izmantoja labākos, jaunākos tehnikas paņēmienus un īstenoja visdrosmīgākās arhitektoniskās idejas. Faraonu kapenes bija ne tikai mirušo kulta objekts, bet arī valdnieka varas un spēka simbols.
…
