Amenhoteps IV (pilnajā vārdā Amenhoteps IV Uaenra Neferheperura, skat.1.pielikumu) valdīja no 1364. – 1347.g. p.m.ē., viņš bija desmitais Ēģiptes faraons, , slavenais faraons-eritiķis, kura valdīšanas laikā notika nozīmīgas izmaiņas reliģijā un mākslā, kļuva par Ēģiptes valdnieku vēl būdams jauns.
Viņa tēvs Amenhoteps III bija izsmalcināts, ārēju greznību mīlošs valdnieks, kurš bija pārkāpis tradīciju, apprecot kā galveno sievu nedižciltīgo Teji. Viņš pulcināja ap sevi jaunus virsniekus, kas bija izvirzījušies Ēģiptes daudzajos karagājienos. Troņmantnieka, nākamā faraona Amenhotepa IV audzināšana bija nodota gudrā intriganta, vezīra Eji rokās, kurš varēja būt Tejes radinieks. Jauno valdnieku audzināja arī Hēliopoles priesteri, kas kopš seniem laikiem bija slaveni ar savu gudrību un konkurēja ar Tēbu Amona-Ra priesteriem. Vecā aristokrātija un priesteri to visu uzņēma ar lielu nepatiku.
Savus pēdējos dzīves gadus Amenhotepu III smagi slimoja un dēls sāka valdīt kopā ar tēvu. Šajā periodā ietekmēja viņa māte Teji, kura bija no nedižciltīgas ģimenes, viņas tēvs bija atbildīgs par valdnieku lopiem. Tieši tāpēc priesteri un galminieki slikti izturējās pret Amenhotepu IV. Šī antipātija bija konflikta izpaudums, kurš bija galminieku vidū. …