1960.gadā, viens no ievērojamākajiem neopsihoanalīzes pārstāvjiem, analītiskās sociālpsiholoģijas izveidotājs un dzīves mākslas praktiķis, Ērihs Fromms (1900 – 1980) sarakstīja grāmatu „Psihoanalīze un dzenbudisms”.
Šo darbu izvēlējos, jo uzskatu, ka grāmatā aprakstītā tematika ir vēl joprojām ļoti aktuāla mūsdienu pasaulē.
Galvenā grāmatas tematika ir cilvēka eksistence un tās uzstādītais jautājums par dzīves jēgu, un kā divas atšķirīgas sistēmas – psihoanalīze un dzenbudisms to risina.
Salīdzinot dzenbudismu ar psihoanalīzi, mēs aplūkojam divas sistēmas, kas teorijā pēta cilvēka dabu, bet praksē cenšas atrast veidu kā sasniegt labbūtību. Katra sistēma attiecīgi pārstāv Austrumu un Rietumu domāšanas veidu raksturīgākās izpausmes.
Dzenbudisms ir indiešu racionālisma un abstraktās domāšanas apvienojums ar ķīniešu konkrētību un reālismu.
Psihoanalīze ir izteikti rietumnieciska, un tā sakņojas gan humānismā un racionālismā, gan 19.gs. romantiskajos centienos atklāt tumšos, racionālismam nepakļāvīgos spēkus. Psihoanalīze senākā pagātnē ir ietekmējusies no sengrieķu gudrības un senebreju ētikas.…
