Nozīmīgākās piecas atziņas izlasos Ē. Fromma darbu
„Mīlestības māksla”:
1.Sadists un mazohists nespēj dzīvot viens bez otra. Vienīga atšķirība ir tā, ka sadistisks cilvēks izrīko, izmanto, aizvaino, pazemo, bet mazohistisks cilvēks tiek izrīkots, izmantots, aizvainots, pazemots. Dziļākā emocionālā nozīmē atšķirīgā ir mazāk, nekā kopīgā: saplūšana bez integrēšanās. Ja jūs to saprotat, tad nebrīnīsieties, atklājot, ka cilvēks izturas gan kā sadists, gan kā mazohists – parasti attiecībā pret dažādiem objektiem.
2.Mātes mīlestība ir beznosacījuma mīlestība. Tēva mīlestība ir nosacījuma mīlestība.
Nobriedis cilvēks ir atbrīvojies no mātes un tēva ārējiem tēliem un ieprojicējis tos iekšpusē, uzprojicējot mātes sirdsapziņu uz paša mīlestības spējam un tēva sirdsapziņu uz sava prāta un spriešanas spējam. Ja viens no principiem, tēvišķais vi mātišķais bija nepilnvērtīgs – var rasties neirotiska personība, kurai mātes un tēva lomas var būt sajauktās gan attiecībā pret cilvēkiem ārējā pasaulē, gan runājot par šim lomām pašā cilvēkā.
3. Visfundamentālākais mīlestības paveids, kas ir visu mīlestību pamatā ir brāļa mīlestība. Tas ir atbildības sajūta, rūpes, cieņu zināšanas attiecībā uz jebkuru citu cilvēku, velēšanas palīdzēt viņam dzīvē.
Brāļa mīlestība balstās uz pieredzi, ka mēs visi esam viens vesels.
4. Mīlēt kādu nenozīmē vienkārši pārdzīvot spēcīgas jūtas; mīlestība ir lēmums, spriedums. Jā mīlestība būtu vienīgi jūtas, tad nebūtu pamata mūžīgas mīlestības solījumam. Jūtas atnāk un izgaist. Kā var apgalvot, ka tās pastāvēs mūžīgi, ja rīcībai trūkst sprieduma un lēmuma. Izejot no tās var uzskatīt, ka mīlestība ir tikai un vienīgi gribas un uzticēšanas akts un tāpēc nav svarīgi, kas ir šīs divas personas.
5. Dieva mīlestības raksturs ir atkarīgs no attiecīgo matriarhālo vai patriarhālo aspektu ietekmes reliģijā. …
