“Skolas vadītājam ir jāapzinās, ka, veidojot efektīvu kopējo skolas vadības sistēmu, ir nepieciešams noteikt tās mērķus, uzdevumus, funkcijas, tiesības, pienākumus, atgriezenisko saikņu un kontroles sistēmu, kā arī izvēlētajai sistēmai ir jāatbilst izvirzīto mērķu un uzdevumu realizācijas programmai, prognozējot tās izaugsmes procesu.
Apkopojot vadītāja darbības virzienus un funkcijas, var nosacīti izdalīt šādas pamatfunkcijas attīstības pārdomātai veikšanai:
• būt vērstam uz attīstību;
• būt informētam par esošajām problēmām un aktualitātēm;
• būt informētam par iespējamiem risinājumiem;
• būt informētam par skolas gatavību veikt inovācijas kādā no posmiem vai kopumā;
• jāmāk veikt stratēģisko plānošanu un tās praktisko realizāciju;
• jāmāk, balstoties uz vispusīgas analīzes pamata, veikt tālāko plānošanu un uzdevumu izvirzīšanu;
• jāmāk ieinteresēt un pamatot par izvirzīto mērķu nepieciešamību
-pedagoģiskā procesa dalībniekus,
-saistītās institūcijas,
• aktīvi jāiesaista pedagoģiskā procesa dalībniekus attīstības programmu realizācijā un tālākā to izstrādāšanā;
• jāstimulē zinātniski pētnieciskā darbība.
Bet par pamatu visam ir jāliek vadītāja prasme organizēt kopējo darbu tā, lai visi dalībnieki justos atbildīgi par uzliktajiem pienākumiem un uzdevumiem, patstāvīgi veiktu sava darba analīzi un modelētu perspektīvos attīstības virzienus kopējo skolas mērķu kontekstā. [4; 75-76]
Skolas mērķis varētu būt: veicināt katra skolēna kā unikālas esamības pašattīstību, palīdzot iepazīt Labo, Skaisto un Patieso un palīdzot attīstīt katram bērnam personisko nepieciešamību vairot tos sevī un Pasaulē. Tāpēc katrs bērns ir pietiekami labs, lai to izglītotu, bet ne visi var mācīties vienādi, taču katram jāsasniedz savs šī brīža potenciāls. [1; 64]
…
