Edvards Virza (īstajā vārdā Jēkabs Eduards Liekna) dzimis 1883. gada 27. decembrī Jelgavas apriņķa Silgales pagasta ‘‘Rāceņos’’ - saimnieku ģimenē. Dzejnieka dabu Edvards jeb Eidis, kā viņu tuvinieki dēvēja, iespējams, mantojis, no mātes un mātesmātes. – ‘‘Mātes dzimta, kas dzīvojusi Rāceņos, kur tēvs jaunībā gājis iegātņos, pēc Virzas nostāstiem, bijusi ļoti dzejiska; sevišķi mātesmāte bezgala daudz viņam stāstījusi gan par senčiem, gan hercogu laikiem’’.
Edvards – vecākais no Lieknu ģimenes deviņiem bērniem (pavisam ģimenē bijis četrpadsmit bērnu, pieci miruši mazotnē) pēc senču paražām viņam bija jāmanto māja un jāturpina tēva darbs. Dzīve iegrozījās citādi – Edvards kļuva par rakstnieku, bet lauku dzīve, zemnieks un viņa darbs kā pamatvērtība allaž bijusi viena no galvenajām Virzas daiļrades tēmām. Tas, ka gan no tēva, gan mātes puses ģimene vairākās paaudzēs dzīvojusi pieticīgi, rada stabilitātes un drošības izjūtu bērnībā, bet vēlāk dzimtas mājas – plašākā nozīmē piederība dzimtajai vietai, dzimtajai tautai – kļūst par vienu no neapšaubāmām pamatvērtībām Virzas daiļradē. Virzas senči bijuši ne tikai īsteni patriarhāli, sīksti un strādīgi zemnieki, bet arī mākslinieciskām dotībām apveltīti cilvēki. Viņa mātestēvs Pēteris bijis ar temperamentīgu dabu un stāstījis talantu. Virza pats par viņu ir teicis: ‘‘Vectēvs nedzīvoja to dzīvi, kas viņam bija apkārt. …
