Eduards Veidenbaums / Referāts / Personības / ID: 865283

Autors: laimoniitisss1 (1)

Vērtējums:

Publicēts: 09.01.2007.

Valoda: Latviešu

Līmenis: Vidusskolas

Literatūras saraksts: 3 vienības

Atsauces: Nav

Izvērst priekšskatu

SatursAizvērt

Nr.	Sadaļas nosaukums	Lpp.
	Ievads	3
1.	„Kalāči”	4
2.	Izglītība	5
2.1.	Mācību sākums	5
2.2.	Cēsu apriņķskola	5
2.3.	Četri pašmācības gadi	6
2.4.	Ģimnāzijas beigšana	7
2.5.	Studiju sākums	7
3.	„Drīz aizlido dzīvība”	8
4.	Veidenbauma dzejas pasaule	9
	Pielikums	15
	Ievads	3
1.	E. Veidenbauma dzejas pasaulē	4
2.	Īss vispārīgs raksturojums	5
3.	Galvenie motīvi	7
4.	E Veidenbauma dzeja manā redzējumā	8
	Secinājumi	14
	Izmantotā literatūra	14

Darba fragmentsAizvērt

1872. gada pavasarī Jēkabs Veidenbaums ar sievu, bērniem un neizprecinātām māsām pārcēlās uz „Kalāčiem”. Tā nepilnus piecus gadus vecais Eduards nokļuva jaunā vietā, kur uzauga un pavadīja mūža lielāko daļu. „Kalāči” atradās Valmieras apriņķa Mūrmuižas pagastā. Zeme tur bija auglīga un arī platība skaitījās liela (265 pūrvietas, no kurām, apmēram, puse aramzemes), taču daudzi lauki bija nolaisti, neiekopti, krūmiem apauguši. Sākumā ieņemumus deva mežs un rente par „Glaznieku” cepli, bet tie aizgāja izmaksām Mūrmuižas baronam. Pirmajos desmit gados „Kalācu” jaunie saimnieki dzīvoja tikai ar nepārtrauktu aizņēmumu palīdzību.
Grūtības pieauga vēl vairāk, kad 1878, gadā Jēkabs Veidenbaums mira. Tā kā vecākajam dēlam Kārlim, tad bija tikai trīspadsmit gadu, bet māte viena nespēja ar visām rūpēm tikt galā, „Kalāčus” vajadzēja uz vairākiem gadiem izrentēt. Un tomēr lielas mājas saimnieku stāvoklis nodrošināja jaunajai paaudzei samērā saulainu bērnību. Ne velti
Eduards vēlāk raksta:

Cik laimīgs, ja bērns vēl es būtu,
Vēl dzīvotu cerībās drošās
Un laimības ielejās košās.

Kalpu bērnu gaitas pie sveša saimnieka Veidenbaumi paši uz savas ādas neizjuta. Skolā viņi abi ar brāli valkā zābakus, lai gan daudzi tad vēl staigāja pastalās.…

Autora komentārsAtvērt

Darbu komplekts:

IZDEVĪGI pirkt komplektā ➞ ietaupīsi −6,48 €