Pirmas ziņas par ēdināšanas nozari Latvijā
“Tika saglabājušās jau no 19. gadsimta beigām, kad visas šīs iestādes kopumā tika dēvētas par traktieriem. Tajā laikā Latvijā bija daudz un dažādas ēdināšanas iestādes ar tādiem nosaukumiem, kā, piemērām, “uzkožamu lietu pārdotava”, “ķēķis”, “pīrāgu pārdotava”, ”tējnīca”. Mūsdienās pārsvarā dominē kafejnīcas, restorāni, ātrās ēdināšanas uzņēmumi. Šis laiks tiek atzīts par Latvijas ziedu laiku, kad attīstījās kā ražošana, tā arī pakalpojumu joma un pieauga iedzīvotāju labklājība. Tad sekoja pirmais un Otrais Pasaules karš, kuru laikā tika sagrauta Latvijas ekonomika un nopostīti lielākā daļa ēdināšanas uzņēmumu. Tie sāka atdzimt tikai ap 20. gadsimta vidū, bet tad jau Latvija bija PSRS sastāvā un principi un noteikumi bija krasi mainījušies.”
[2., 7. lpp. ]
Ēdināšanas attīstības tendences pēc Latvijas neatkarības atgūšanas
“Pēc Latvijas neatkarības atgūšanas sākās lielas pārmaiņas arī ēdināšanas uzņēmumu attīstībā. Latvija pamazām sāka ienākt eiropeiskais stils, valsts pārgāja uz tirgus ekonomiku, kas krasi atšķiras no padomju laika ekonomikas principiem. Daudzi ēdināšanas uzņēmumi no valsts īpašuma pārgāja privātīpašumā, bet tie, kuri vēl darbojās pēc vecajiem standartiem, pamazām bankrotēja vai tika pārveidoti. Šodien Latvijā uzņēmumu darbības pamatā ir peļņas gūšana. Mūsdienās uzņēmējiem ir jācīnās par savu vietu tirgū un jāapsteidz konkurenti, piedāvājot savā uzņēmumā
pakalpojumus arvien augstākā līmenī. Pateicoties šai konkurencei, Latvijā un it īpaši Rīgā, ir tik daudz interesantu un modernu ēdināšanas uzņēmumu.”
[2., lpp. 7- 8]
…