Ebreju ienākšana Latvijas teritorijā.
Visticamāk ebreji Latvijas teritorijā ieradās no Vācijas pa jūras ceļu, apmetoties Piltenē un tās apkaimē. Tādejādi tieši Kurzeme ir pirmais novads Latvijas teritorijā, kuru apdzīvoja ebreji. Atšķirībā no mūsdienām, kur Piltene ir ļoti mazītiņš miestiņš, 16.gs. tai ir ļoti liela nozīme – Piltenes novadā ietilpa Aizpute, Grobiņa un Ventspils apkārtne, pie tam Piltene bija Kurzemes bīskapu rezidence, kas piešķir tai vēl jo svarīgāku lomu.
Tomēr pirmās liecības par ebreju uzturēšanos šajā teritorijā ir datējamas ar 14.gs. Tika atrasti kapakmeņi, kas datējami ar šo laika posmu. Varētu būt, ka šie ebreji bija miruši ceļojuma laikā cauri Kurzemei, jo, ar ļoti retiem izņēmumiem, ebrejiem šeit apmesties bija aizliegts.
Brīdī, kad Piltenes apgabals tika pārdots Dānijas karalim Frederikam II , hercogs bija atļāvis šajā teritorijā apmesties ārzemju ebrejiem, un šādā veidā viņš paaugstināja pārdodamās zemes vērtību. Līdz brīdim, kad Piltene nonāca Poļu jurisdikcijā 1585.g. šajā teritorijā valdīja liels juceklis. Šādā situācijā Kurzemes hercogistes ebreju ierobežojumi uz Piltenes ebrejiem neattiecās, un līdz ar to tie šeit varēja brīvi apmesties, veidot kopienas un nodarboties ar dažādiem amatiem.1
Slavenākais hercogs neapšaubāmi Kurzemē ir bijis hercogs Jēkabs Ketlers, kurš valdījis 1642. – 1684. gadam, un viņa laikā ebreju apstākļi uzlabojās un hercogs pat aicināja sekmīgākos tirgotājus uz savu hercogisti. Jēkabs ļoti interesējās par citu valstu attīstību, un viņu ļoti interesēja liberālā Holande, kur ebrejiem bija atļauts brīvi tirgoties pat ar kolonijām, kļūt par rūpniekiem un baņķieriem. Hercoga Jēkaba modernajai valdīšanai beidzoties, birģeri pieprasīja ebreju izraidīšanu, un par to tika izdots dekrēts 1692. gadā. Tomēr tikai 1714. gadā hercogs Ferdinands Ketlers I izdeva pavēli ebrejiem pamest Kurzemi sešu nedēļu laikā.2…
