Secinājumi.
1. Latvijas ebreju kopiena 20. gs sākumā un pirmskara gados bija attīstīta un cienīta mazākumtautība Latvijā. Latvijā 20. gadsimta 30. gados dzīvoja pat 95 tūkstoši ebreju. Daudz ebreju bija kļuvuši par Latvijas pilsoņiem un tie attīstīja Latvijas ekonomiku un sabiedrisko dzīvi. Tiem kā Latvijas pilsoņiem bija tiesības uz izglītību, kā dēļ tika atvērtas ebreju skolas un tie iesaistījās politiskajās darbībās. Pasaulē saasinoties antisemītisma uzplaukumiem pirms Otrā pasaules kara, arī Latvijā varēja novērot antisemītu organizāciju rašanos.
2. “Baigais gads” uz ebreju tautu atstāja dažādus iespaidus. Citi represiju un trūcības nomākti centās izdzīvot pie Padomju varas, citi, par labu pārmaiņām, ieguva arī uzlabotu dzīvi un savu statusu. Kopumā šis laiks parādīja to, uz ko ir spējīga Padomju Savienība, iedzenot cilvēkiem bailes par viņu drošību.
3. Sākoties Otrajam pasaules karam, nacistiskā Vācija sāka savu ebreju iznīdēšanas politikas akcijas. Ar Vācu okupāciju Latvijā sākās holokausts Latvijā. Slepenā operācijā tiek izveidotas Latvijas antisemītu - slepkavu palīgvienības, no tām ievērojamākā Arāja vienība. Sākotnēji tika izdarītas masu slepkavības, sinagogu dedzināšana apkārt Latvijai, bet pēcāk tika ierīkoti ebreju geto un koncentrācijas nometnes. Vācu okupācijas beigās Latvija bija zaudējusi 4% no latviešiem.
4. Laika posmā pēc Otrā Pasaules kara, ebreji tika pakļauti represijai un apspiesti, līdz brīdim, kad tie bija spējīgi stāties pretī varai - izveidojot pirmo holokausta upuru piemiņas vietu, vēlāk atjaunojot sinagogas un veidojot savas biedrības. Ebreju kopienas kultūra Latvijā tika burtiski radīta no jauna PSRS dēļ. …