Ebreju kopiena Latvijas Republikā

Secinājumi
Latvijā ebreju ir bijuši vairākus gadsimtus un viņu paveiktais šeit ir ievērojas, toties represijas, naids, nepatika pret viņiem ir bijusi lielāka. Nepatiku pret ebreju tautu latvieši sāka izrādīt jau pirms 20. gadsimta sākuma. Tad šīs nepatikas pamatā bija skaudība par to, ka ebrejiem sadzīvē iet labāk un viņi ir gudrāki, kā arī ir apdāvināti ar labām ekonomiskajām prasmēm.
Starp Pirmo un Otro pasaules karu ebreju piedzīvoja ziedu laikus, kad viņu kopiea strauji auga un attīstījās. Ebreju bagātības palielinājās un tie sekmēja Latvijas valsts ekonomisko attīstību ar savām lieliskajām ekonomiskajām un tirgotāju spējām.
Līdz Hitlers bija publiski izteicis savu viedokli pret ebreju tautu viņus neviens īpaši neapspieda un nepatika nekādas liela mēroga ebreju slepkavošanas, bet Otrā pasaules kara laikā ebrejus sāka masveidā slepkavot. Tas notika Holokausta laikā, kad dažu mēnešu laikā tika nogalināti tūkstošiem ebreju. Geto ebrejus paverdzināja un vēlāk, kad tie vairs nebija spējīgi strādāt tie tika nogalināti.
Kopumā skatot, ebreji Latvijā arvien vairāk tika diskriminēti pēc Otrā pasaules kara, viņus izstūma no pārvaldes aparāta, viņiem bija liegta iespēja atjaunot savu kopienu, saglabāt savu etnokulturālo un reliģisko identitāti. Kompartijas un LPSR valdības resori, izpildot Maskavas dotos norādījumus, kategoriski aizliedza atjaunot ebreju skolas. Gandrīz visi ebreju bērni bija spiesti mācīties krievu apmācības valodas skolās, kur notika viņu daļēja rusificēšana. Taču daudzās ģimenēs svinēja ebreju reliģiskos svētkus, ievēroja tradīcijas, stāstīja par savas tautas vēsturi.
Ebreju tauta ir bijusi apspiesta aiz skaudības un tie nežēlīgi un šaušulīgi noslepkavoti Rumbulā, Salaspilī, Rīgā un citās Latvijas pilsētas ,neņemot milzīgās koncentrācijas nometnes Polijā un Vācijā Otrā pasaules kara laikā. Ebreji Latvijā nesa tikai labu, bet kad radās iespēja vairāki latvieši to izmantoja un nošāva vairākus simtus un tūkstošus ebreju.
…