Pēdēja laikā novērojams, ka Latvijas iedzīvotāji sāk iedomāties, cik veselīgi ir pārtikas produkti, ko tie ikdienā lieto. Pircēji sāk pievērst savu uzmanību ne tikai pārtikas produkta vizuālajam izskatam, bet arī marķējumam. Bet kas ir marķējums? Marķējums ir produkta savdabīgs šifrs, kurā var uzzināt, no kā produkts sastāv.
Ne reizi vien paņemot preci pircējs pamana noslēpumaino burtu „ E ”, kurš ir papildināts ar dažādiem burtiem. Jautājot pārdevējam, paterejs ne vienmēr varēs saņemt informāciju par to, ko īsti nozīme šis „ E ” un kā tas varēs ietekmēt pircēja veselību.
Autoru uzmanību piesaistīja Viļānu iedzīvotāju un veikalu īpašnieku informētību par dažādam pārtikas piedevām, kas tika lietoti ikdienas pārtikā.
Lai varētu noskaidrot Viļānu iedzīvotāju un veikala īpašnieku informētību par dažādam pārtikas piedevām, ko lieto ikdienas pārtikā, tika atlasīta un izanalizēta pieejama literatūra, sameklēta informācija internetā, tika izstrādāta aptaujas anketa iedzīvotājiem un intervija veikala īpašniekiem.
Pētījuma objekts – pārtikas produktu izpēte tirdzniecības sistēmā.
Pētījuma priekšmets - produkti, kuru lieto ikdienā.
Darba mērķis: izpētīt un izanalizēt pārtikas produktu dažādību un to sastāvu veikalā, kā arī uzzināt iedzīvotāju un veikala īpašnieku informētību par „ E ” vielām.
Pētījuma hipotēze – Daudzi cilvēki nav informēti un neinteresējas par pārtikas produktu sastāvu, ko viņi lieto ikdienā.
Pētījuma uzdevumi:
1.Atlasīt un izanalizēt literatūru un informāciju no interneta par pārtikas produktu sastāvu un „ E ” vielām.
2.Sistematizēt informāciju par „ E ” vielām.
3.Izpētīt un izanalizēt Viļānu pilsētas iedzīvotāju un veikalu īpašnieku zināšanas par pārtikas piedevām ikdienā lietotiem produktiem.
4.Izpētīt piedāvātos pārtikas produktus veikalā un apstrādāt iegūtos rezultātus.
5.Izanalizēt pētījumā iegūto rezultātus.
Pētījuma metodes:
Teorētiskās literatūras un interneta resursu atlase, analīze.
Aptauja ( Viļānu pilsētas iedzīvotāju anketēšana) un intervija ( veikalu īpašnieku intervēšana)
Matemātiski statistiskā datu apstrāde.
Pētījuma bāze: Viļānu pilsētas iedzīvotāji un veikala īpašnieki.
Pētījuma struktūra: Darbs sastāv no ievada, četrām daļām un apakšdaļām, secinājumiem, izmantotās literatūras saraksta, anotācijām latviešu un angļu valodā, un pielikumiem.
Ideālā pasaulē mēs viegli varētu nopirkt svaigus, dabiskus un veselīgus pārtikas produktus. Bet modernajā pasaulē ir grūti izvairīties no apstrādātas pārtikas. Pārtikas piedevas ir ļāvušas izveidot plašu pārtikas preču klāstu. Patiešām, daži pārtikas produkti, kā kafijas krējumi, deserti un beztauku maizīšu uzziežamie ir pilnībā mākslīgi un bez pārtikas piedevām nevarētu pastāvēt.
Pārtikas piedevas ir vielas, kuru neatkarīgi no tās uzturvērtības parasti nelieto uzturā atsevišķi kā tipisku uztura sastāvdaļu. Pārtikas piedevas pievieno pārtikas produktam ar nolūku ietekmēt tā īpašības. E – vielas pievieno pārtikas apstrādes, pārstrādes, ražošanas, iesaiņošanas, uzglabāšanas vai transportēšanas procesā, tad minētās vielas vai tās blakusprodukti kļūst par pārtikas produktu sastāvdaļu.
Ir aptuveni 300 atļautu pārtikas piedevu un vairāk nekā 3000 krāsvielu un aromatizatoru. Speciālisti lēš, ka gadā patērējam 3 kilogramus pārtikas piedevu. Jo vairāk apstrādātas un pārstrādātas pārtikas Jūs lietojat, jo vairāk pārtikas piedevu patērējat.…
