XXI gadsimts tiek dēvēts par digitālo tehnoloģiju gadsimtu, kurā daudzas pasaules valstis kā vienu no būtiskākajiem mērķiem ir izvirzījušas informācijas sabiedrības izveidi. Līdz ar informācijas tehnoloģiju attīstību arī Latvija vēlas izveidot informācijas sabiedrību, jo iedzīvotāji pieprasa ātrāku un kvalitatīvāku pakalpojumu saņemšanu no valsts iestādēm.
Aizvien biežāk Latvijas sabiedrībā, medijos un valdībā tiek apspriests jēdziens e-pārvalde. Tomēr, lielai sabiedrības daļai nav skaidra e-pārvaldes būtība, tās nepieciešamība, un kādi būs ieguvumi ieviešot to praksē.
Informācijas tehnoloģiju sasniegumi rada nepieciešamību pēc vienkāršiem un efektīviem līdzekļiem ar kuru palīdzību nodrošināt informācijas saņemšanu, apstrādi, apmaiņu un uzglabāšanu. Internets kļūst aizvien nozīmīgāks informācijas pakalpojumu sniegšanai un saņemšanai. Informācijas apmaiņa internetā notiek gan starp partijām un sabiedrību, gan uzņēmumiem savā starpā utt.
Tā kā autore pieder pie tās sabiedrības daļas, kurai nav pietiekama izpratne par e-pārvaldi, tad šī pētījuma mērķis ir izpētīt e-pārvaldes būtību, aplūkot tās koncepciju un izvērtēt sabiedrības attieksmi pret e-pārvaldes ieviešanu.
Darba hipotēze ir: e-pārvalde šobrīd sabiedrībai nav pietiekami nozīmīga, taču nākotnē tās loma pieaugs.
Pētījumā autore ir izmantojusi gan LR Satiksmes ministrijas ziņojumus, piemēram, “E-pārvaldes funkcionālais modelis un izmaksu plāns” un nacionālā programma “Informātika 2000”. Tāpat tika izmantoti arī Londonas informācijas tehnoloģiju centra pētījumi, piemēram, “Benchmarking Electronic Service Delivery” un “E-government. A Strategic framework for Public Services in the Information Age”, interneta resursi utt.
…
