Manuprāt, darba tēma ir saistīta ar to, kā vara iespaido cilvēkus, darbā- dzīvniekus. Principā tur ir spilgti parādīts tas, ka jebkurš, kas nāk pie varas, kļūst mantrausīgs, liekulīgs, zaglīgs, atriebīgs, melīgs un sāk pat slepkavot tos, kas tam nepakļaujas. Tāpat arī ir ļoti labi attēlos tas, kā tie, kas ir pie varas, māk pakļaut sev pārējos, protams, arī iebiedējot tos.
Lasot darbu, grāmatā pat ar zīmuli iezīmēju tās vietas, kas man ļoti saistījās ar mūsdienās notiekošo. Būtiski tas man saistās ar to, kas šobrīd notiek Latvijā, to, kāda saikne ir starp Latvijas valsts vīriem un sabiedrību. Radās doma, ka varētu salīdzināt to tā, ka „Dzīvnieku ferma” ir Latvijas iedzīvotāji, savukārt Cilvēks- Valdība.
Dzīvnieki darba sākumā uzsvēra to, ka Cilvēks ir to ienaidnieks, jo tas ir pārāks un māk tos ietekmēt, tas ir gluži tāpat, kā mūsu Valdība ir krietni vien pārāka pār visiem, un līdz ko uzrodas kāds, kas konkrētas idejas neatbalsta, tad tas tiek pieklusināts. Domāju, ka brīžiem Latvijas iedzīvotāji paši jūtas kā dzīvnieki. Kuri strādā, daži strādā pat vairāk kā kādreiz strādājuši, taču saņem krietni vien mazāk, līdz ar to tie jūtas pazemoti, taču pasākt neko nevar, jo vēders ir jāpiepilda katru dienu, ir aprūpējamie un skolojamie, par dzīvokļiem un komunālajiem pakalpojumiem ir jāmaksā un, ja savulaik ir paņemts kredīts, tad arī par to ir jāmaksā un tie, kas negrib zaudēt esošo darbu, tad arī klusē un dara.
Citāts: „ Zemē pie lielā šķūņa galasienas, kur bija uzrakstīti Septiņi Baušļi, gulēja uz pusēm pārlūzušas redeļtrepes. Tām blakus bija nostiepies uz brīdi apstulbušais Kviecējs, un turpat līdzās mētājās lukturis, ota un apgāzts pods ar baltu krāsu.…