Ekonomiskie notikumi pasaulē 30 – tajos gados lika nopietni pievērsties makroekonomikas problēmām. Ekonomiskais uzplaukums, praktiski pilnā nodarbinātība līdz 1929.gadam radīja vispārējo labklājības ainu, kas pēkšņi izmainījās. Radās daudz bezdarbnieku. Katrs ceturtais strādājošais ASV zaudēja darbu, produkcijas izlaide samazinājās divas reizes. Trīsdesmit procenti iedzīvotāji nonāca nabadzībā.
Pirms Lielās depresijas ekonomisti galvenokārt balstījās uz mikroekonomikas modeli, ko arī reizēm sauca par ‘klasisko” modeli, apskatot vispār ekonomiskās problēmas. Īstenībā tur praktiski nekas nebija no makroekonomikas, arī pašu makroekonomikas terminu plašāk sāka lietot tikai pēc otrā pasaules kara. Klasiskie ekonomisti uzskatīja, ka darba tirgū neapmierinātais darba piedāvājums pazeminās darba algu līmeni, līdz jaunajam līdzsvara līmenim un tādējādi negribēts bezdarbs nepastāvēs.
Klasiskie ekonomisti ticēja, ka bezdarbs nevarēs pastāvēt. Tomēr Lielās depresijas laikā ekonomikā iestājās stagnācija gandrīz desmit gadus. Klasiskā modeļa kļūdainais skaidrojums ieilgušai augsta bezdarba eksistencei lielā mērā lika pamatus makroekonomikas attīstībai. Viens no tā laika slavenākajiem ekonomistiem Dž. Keinss radīja nacionālā ienākuma noteikšanas teoriju, kas atļāva viņam izskaidrot tā laika esošos ekonomikas notikumus. Daudzām no tā, ko zinām kā makroekonomiku, Keinsa darbā ir dziļas saknes.…