Džons Meinards Keinss ( 1883. gada 5.jūlijs- 1946. gada 21. aprīlis). Dzimis Kembridžā, pazīstama ekonomista Džona Nevila Keins un rakstnieces Florensas Adas Keinsas (dzim. Brauna) ģimenē. Džona jaunākais brālis Džefrijs vēlāk kļuva par ārstu, bet jaunākā māsa Margareta apprecējās ar fiziologu, Nobela prēmijas laureātu Arčibaldu Hilu.
Pabeidzis prestižo Īstonas koledžu, 1902. gadā Keinss iestājās Kembridžas universitātē, kur iesākumā studēja matemātiku, bet vēlāk pievērsās ekonomikai. 1095. gadā ieguva bakalaura grādu, bet 1908. gadā- maģistra grādu. Šajā laikā Keinss iekļuva Blūmsberijas grupā- intelektuāļu pulciņā, kas savulaik radīja brīvu un radošu gaisotni daudzu ievērojamu 20. gs. pirmās puses britu kultūras dzīves personību (esejists L. Streičijs, ekonomists Dž. M. Keinss, mākslinieki D. Grants, R. Fraijs u.c.) attīstībai. Pēc Kembridžas universitātes pabeigšanas palika šeit strādāt, no 1908. gada- 1915.gadam docētājs un profesors no 1920. gada, kā arī iestājās dažādu valsts iestāžu konsultēšanā. Vienlaicīgi nodarbojies ar biznesu un ieņēmis dažādus sabiedriskus un administratīvus amatus.
1919. gadā publicēja darbu The Economic Consequences of the Peace (Miera ekonomiskās konsekvences), kurā proponēja, ka pārāk bargi miera noteikumi Vācijai novedīs pie jauna konflikta. 1921. gadā viņš publicēja darbu varbūtības teorijā - Treatise on Probability (Traktāts par varbūtību). Visbeidzot, 1936. gadā iznāca Keinsa visslavenākais sacerējums . No 1911. līdz 1945. gadam bijis žurnāla „Economic Journal” redaktors. 1913.g. iznāca Keinsa pirmā grāmata „Indijas naudas apgrozība un finanses”.…
