Ievads
LR Satversmes 105.pants nosaka, ka ikvienam ir tiesības uz īpašumu. Īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i. tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību. Par īpašuma priekšmetu var būt viss tas, kas ar likumu nav noteikti izņemts no vispārējās apgrozības.1 Šajā referātā tiks apskatīts viens no īpašuma iespējamiem priekšmetiem, tas ir, dzīvoklis.
Kad esam kļuvuši par kāda dzīvokļa, dzīvojamās mājas koplietošanas telpu un mājai piesaistītās zemes gabala domājamās daļas īpašnieku, līdz ar to kā īpašnieks iegūstam noteiktas tiesības un pienākumus attiecībā uz konkrēto īpašumu.
Pēdējā laikā arvien aktuālāks paliek jautājums par dzīvokļu iegādi, arvien vairāk personu pārceļas uz dzīvi pilsētās un vēlas savā īpašumā iegūt nekustamo īpašumu, lai nevajadzētu visu dzīvi būt īrniekam kādam citam piederošajā īpašumā.
Šī referāta mērķis ir analizēt dzīvokļu īpašuma jēdziena, nodibināšanas, pārvaldīšanas un apsaimniekošanas tiesisko reglamentāciju, balstoties uz LR normatīvo aktu bāzi, kas regulē šo jautājumu.
Referātā tika izvirzīti šādi uzdevumi:
1. analizēt tiesību aktos pamatoto dzīvokļu īpašuma jēdzienu;
2. veikt nelielu ieskatu dzīvokļa īpašuma nodibināšanā un tā ierakstīšanā zemesgrāmatā;
3. apskatīt dzīvokļa īpašnieka tiesība un pienākumus;
4. apskatīt dzīvokļu īpašuma pārvaldīšanu un apsaimniekošanu nosacījumu.
Izstrādājot referātu „Dzīvokļu īpašums”, tika izmantotas tādas pētījuma metodes kā analītiskā, aprakstošā.
1. Dzīvokļa īpašuma jēdziens
Dzīvokļa īpašuma jēdzienu definē likuma „Par dzīvokļa īpašumu” 1.panta pirmā daļa, kas nosaka, ka dzīvokļa īpašums daudzdzīvokļu mājā, kurā dzīvokļi pieder vairākiem īpašniekiem, ir katra īpašnieka atsevišķais īpašums kopā ar attiecīgo kopīpašuma domājamo daļu.
Tātad, dzīvokļa īpašumam ir divas sastāvdaļas:
1) atsevišķā konkrētā dzīvokļa iekštelpas;
2) mājas kopīpašuma domājamās daļas.
Dzīvokļa īpašuma statuss piemērojams arī atsevišķai fiziskajai vai juridiskajai personai piederošai:
1) daudzdzīvokļu mājā esošai funkcionāli nodalītai neapdzīvojamai telpai un mākslinieka darbnīcai, kas kā nošķirta telpa vai telpu komplekss ir iezīmēts mājas inventarizācijas plānā;
2) daudzdzīvokļu mājai funkcionāli piederīgā palīgēkā vai būvē esošai neapdzīvojamai telpai vai telpu kompleksam, kas kā neapdzīvojamā telpa iezīmēts mājas inventarizācijas plānā un nav funkcionāli saistīts ar kādu no dzīvojamā mājā esošajiem dzīvokļiem, mākslinieku darbnīcām vai neapdzīvojamām telpām.2 Tātad, saskaņā ar likumu „Par dzīvokļa īpašumu” dzīvokļa īpašuma statuss ir attiecināms arī uz mājā esošajām neapdzīvojamām telpām – veikaliem, birojiem, mākslinieku darbnīcām, garāžu telpām utt.
Daudzdzīvokļu māja ir dzīvojamā māja, kurā saskaņā ar mājas inventarizācijas plānu ir vairāk nekā viens dzīvoklis, mākslinieka darbnīca vai neapdzīvojamā telpa, un mājai funkcionāli piederīgās palīgēkas un būves.
…
