Viena no katra cilvēka primārajām vajadzībām pilnvērtīgas dzīves nodrošināšanā ir tam atbilstoša dzīves vieta - istaba, dzīvoklis vai individuālā māja. Tiesības uz mājokli, tas ir, uz nekustamo īpašumu, ir viena no cilvēktiesību normām un pieder pie valsts rūpēm par pilsoņu pamattiesību nodrošināšanu1, tādēļ valstiski svarīgs uzdevums ir tādas mājokļu politikas veidošana, kas ļautu katram iedzīvotājam atbilstoši iespējām un vajadzībām, iegūt īpašumā un izmantot sev piemērotāko mājokli. Pavērojot, kas pašlaik Latvijā notiek nekustamā īpašuma tirgū, nenoliedzami - jautājumi saistībā ar mājokļa iegādi ir ļoti aktuāli. Kursa darba tēmu izvēlējos - dzīvokļa īpašuma tiesiskā reglamentācija, jo, kā jau minēju, šī tēma šobrīd ir aktuāla, kā arī tāpēc, ka pati drīzumā plānoju iegādāties dzīvokli. Kursa darbā arī aplūkošu tādas tēmas kā dzīvokļa īpšuma ierakstīšanu Zemesgrāmatā, daudzdzīvokļu mājas apsaimniekošana un citas dzīvokļa īpašniekam aktuālās tēmas.
Mana kursa darba izstrādāšanas metode ir literatūras, likumdošanas aktu, ka arī citu avotu analīze.1. Īpašuma tiesību būtība un saturs
Pēc Civillikuma īpašums ir pilnīgas varas tiesība par lietu, t.i., tiesība valdīt un lietot to, iegūt no tās visus iespējamos labumus, ar to rīkoties un noteiktā kārtā atprasīt to atpakaļ no katras trešās personas ar īpašuma prasību2.
Īpašuma tiesību būtību raksturo šādi sekojoši elementi:
1)pilnīgas varas tiesības par lietu, kas nozīmē, ka īpašuma tiesības ir vismazāk aprobežotās un visplašākās lietu tiesības, kuras protams neizslēdz ierobežojumus gan atsevišķu personu, gan arī sabiedrības interesēs;
2)tiesības valdīt raksturo likumīga faktiskā vara par lietu, kura pēc būtības ir faktiska iespēja izlietot lietu pēc sava ieskata ilgstoši vai atkārtoti;
tiesība lietot ir iespēja izmantot lietas derīgās īpašības, lai apmierinātu īpašnieka visdažākās vajadzības;…