IEVADS
Līdz ar valsts neatkarības atgūšanu, tika veikti nepieciešamie nosacījumi daudzdzīvokļu māju plānveida privatizācijas procesa uzsākšanai, ar mērķi-attīstīt nekustamā īpašuma tirgu un nodot valsts un pašvaldību dzīvojamo fondu pašu iedzīvotāju pārraudzībā. Liela daļa īrnieku, izmantojot savas tiesības un privatizējot, likumdošanā noteiktajā kārtībā, valsts vai pašvaldības bilancē esošu dzīvojamo māju, kļuva par īrētā dzīvokļa īpašniekiem un reizē arī par visas mājas kopīpašniekiem.
Akcentējot privātīpašuma lomu sabiedriskās iekārtas pārkārtošanā, valstī tika īstenota virkne tiesisko aktu, gan saistībā ar īpašuma tiesību nostiprināšanu, gan sociālā taisnīguma reabilitēšanā, atjaunojot īpašuma tiesības uz nacionalizēto nekustamo īpašumu.
Kā privatizācijas, tā arī denacionalizācijas procesa rezultātā, par daudzdzīvokļu māju īpašniekiem kļuva personas ar atšķirīgu īpašuma izpratni un saimniecisko pieeju. Daļai bijušo īrnieku īpašnieka tiesiskais statuss vairāk asociējās ar ekskluzīvām priekšrocībām, mazāk ar īpašumu saistītiem pienākumiem un atbildību.
Kā norādīts likumā „Par dzīvokļa īpašumu’’, tad iegūstot dzīvokļa īpašumu daudzdzīvokļu dzīvojamā mājā, īpašnieks vienlaikus iegūst arī kopīpašumā esošu domājamo daļu no koplietošanas telpām, inženiertehniskām komunikācijām un mājai funkcionāli nepieciešamā zemes gabala. Minētais likums paredz visu īpašnieku pienākumu piedalīties mājas kopīpašumā esošās daļas pārvaldīšanā un apsaimniekošanā, reizē nosakot arī zināmu civiltiesisko atbildību. Savukārt likumā ,,Par valsts un pašvaldību dzīvojamo māju privatizāciju” reglamentēta kārtība, kādā privatizēto dzīvokļu īpašniekiem jāorganizē dzīvojamās mājas valdījuma tiesību pārņemšana un mājas kopīpašuma pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formas izvēle.
Ja atsevišķā īpašuma uzturēšana un labiekārtošana ir katra īpašnieka pārziņā, tad dzīvojamās mājas kvalitatīva pārvaldīšana un apsaimniekošana jau atkarīga no visu dzīvokļu īpašnieku ieinteresētības un kopdarbības. Daudzos gadījumos, tieši izvēlētā pārvaldīšanas forma un domstarpības īpašnieku vidū, svarīgu jautājumu izlemšanā, ir viens no neveiksmīgas apsaimniekošanas iemesliem.
Kvalifikācijas darbā tiks izvērtēti dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas vispārīgie principi, pamatnosacījumi, formas, to tiesiskais regulējums, kā arī aplūkoti veicinošie un kavējošie faktori, to ietekme. Ņemot vērā praktisko pieredzi apsaimniekošanas jomā, darba tēma izvēlēta, lai ikvienam interesentam sniegtu izsmeļošu informāciju, praktisku padomu un iespējami labāko problēmu risinājumu mājokļu pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesā.
Temata aktualitāti nosaka aizvien pieaugošā sabiedrības ieinteresētība, izpratne, savā ziņā arī satraukums, gan par dzīvojamo māju uzturēšanu, gan to tirgus vērtības saglabāšanu.
Straujā dzīvojamā fonda un inženierkomunikāciju nolietošanās, komunālo pakalpojumu sadārdzināšanās, šodienas prasībām neatbilstošā māju energoefektivitāte, gandrīz ikvienā īpašniekā rosinājusi pārvaldīšanas un apsaimniekošanas jautājumu pārskatīšanu.
Kvalifikācijas darba mērķis- izpētīt funkcionējošo dzīvojamo māju pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formu galvenos ietekmējošos faktorus.
Lai sasniegtu darba mērķi, tiek izvirzīti sekojoši uzdevumi:
1. Raksturot daudzdzīvokļu dzīvojamo māju kā nekustamā īpašuma un apsaimniekošanas objektu;
2. Analizēt dzīvojamās mājas pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formu tiesiskos aspektus;
3. Noteikt un izanalizēt būtiskākos pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formu ietekmējošos faktorus;
4. Izvērtēt šo faktoru nozīmi pārvaldīšanas un apsaimniekošanas procesā;
5. Noteikt iespējamās problēmas un rast tām risinājumu;
6. Apskatīt esošo pārvaldīšanas un apsaimniekošanas praksi, salīdzināt, konstatēt nepilnības, veikt secinājumus un izteikt priekšlikumus.
Kvalifikācijas darba pirmajā nodaļā tiks raksturota daudzdzīvokļu dzīvojamā māja kā savdabīgs nekustamā īpašuma un apsaimniekošanas objekts. Otrajā nodaļā tiks analizēti galvenie pārvaldīšanas un apsaimniekošanas principi, nepieciešamie formu veidošanās nosacījumi. Trešajā nodaļā tiks izanalizēti būtiskākie pārvaldīšanas un apsaimniekošanas formu ietekmējošie apstākļi.
Darbā izvirzītā mērķa sasniegšanai tiks izmantotas pētnieciskā, analītiskā un salīdzinošā metode.
Darbā tiks izmantoti LR normatīvo aktu materiāli, mācību grāmatas, profesiju rokasgrāmatas, pārskatu un anketēšanas materiāli, kā arī publikācijas presē, interviju, interneta, un foto materiāli.
…
