1.1. Dzīvojamās telpas īres līguma jēdziens
Dzīvojamās telpas īre ir šīs telpas īpašnieka vai valdītāja dzīvojamās telpas lietošanas tiesību nodošana citai personai par maksu.
Dzīvojamās telpas lietošanas vienīgais pamats īrniekam vai apakšīrniekam ir dzīvojamās telpas īres vai apakšīres līgums (likuma „Par dzīvojamo telpu īri 2.pants.).
1993. gada 1. aprīlī stājās spēkā likums „Par dzīvojamo telpu īri” (pieņemts 1993. gada 16. februārī), kas tika izstrādāts, ievērojot dzīvokļu tiesisko attiecību īpatnības laika periodā pēc Latvijas neatkarības atgūšanas. Šis likums reglamentē dzīvojamo telpu izīrēšanas nosacījumus neatkarīgi no tā, kā īpašumā ir dzīvojamās telpas, kā arī tiesiskās attiecības, kas veidojas starp izīrētāju un īrnieku, nosaka viņu tiesības un pienākumus, reglamentē dzīvojamās telpas īres līguma noslēgšanas, grozīšanas un izbeigšanas kārtību.
Īres tiesiskajām attiecībām, ciktāl tās neregulē šis likums, piemērojams Civillikums un citi normatīvie akti (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 1.pants).
Kopš likums ir stājies spēkā- likumā ir izdarīti vairāki grozījumi, taču likuma 2. pants nav grozīts. Likuma 2. panta pirmās daļas pirmais teikums ir uzskatāms par dzīvojamās telpas īres līguma jēdziena definīciju, kas pamatā neatšķiras no vispārējās īres (nomas) līguma definīcijas Civillikuma 2112. panta izpratnē. Īrnieks, kura lietojumā tiek nodota dzīvojamā telpa, Civillikuma 876. panta izpratnē ir dzīvojamās telpas turētājs. Īres līgumā norādāmas visas telpas, (palīgtelpas, ēkas, būves, komunikācijas un ierīces), kas tiek nodotas īrnieka lietošanā.
Pēc sava civiltiesiskā rakstura dzīvojamās telpas īres līgums ir konsensuāls (abpusēji saistošs, kas paredz tiesības un saistības abiem līdzējiem) un atlīdzības līgums. Maksa, kas ir atlīdzība par telpu lietojumu, īres maksa, ir līguma būtisks nosacījums. Tāds pats raksturs ir arī dzīvojamās telpas apakšīres līgumam.1
Likums par dzīvojamo telpu īri reglamentē telpu izīrēšanas noteikumus visos dzīvokļu fondos, kas iedalāmi 4 grupās pēc ēku vai dzīvokļu piederības (īpašumtiesībām):
1) valsts dzīvokļu fonds, kas pieder valsts institūcijām (juridiskām personām),
2) pašvaldību dzīvokļu fonds,
3) citu (ne valsts) juridisko personu dzīvokļu fonds
4) fizisko personu dzīvokļu fonds.²
1.2. Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets
Dzīvojamās telpas īres līguma priekšmets var būt atsevišķs dzīvoklis, dzīvokļa daļa vai dzīvojamā māja. Par atsevišķu īres līguma priekšmetu nevar būt istabas daļa vai caurstaigājamā istaba, kā arī palīgtelpas (virtuve, gaitenis, pieliekamā telpa u.c.).
Par istabas daļas vai caurstaigājamas istabas lietošanu var noslēgt dzīvojamās telpas īres līgumu, ja dzīvokli aizņem pats īpašnieks (fiziskā persona) (likuma „Par dzīvojamo telpu īri” 3.pants).
…
