Protams, ja sabiedrībā ir manāms satraukums par kādu ar dzīvnieku aizsardzību saistītu tēmu, it īpaši, ja tas ir radījis ažiotāžu, Zemkopības ministrijas pakļautībā esošajai Dzīvnieku aizsardzības ētikas padomei būtu jāveic visi nepieciešamie pasākumi, kuri ietilpst tās kompetencē. Proti, „dzīvnieku aizsardzības ētikas padome (turpmāk – padome) ir konsultatīva institūcija, kuras darbības mērķis ir izglītot sabiedrību un sniegt valsts un pašvaldību iestādēm ieteikumus un atzinumus dzīvnieku labturības un aizsardzības jomā.” Tāpat pie šīs padomes funkcijām ietilpst „analizēt un izvērtēt dzīvnieku labturības un aizsardzības situāciju valstī,” kā arī „izglītot sabiedrību dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumos”. Konkrētajai padomei ir arī būtiski uzdevumi. Viens no šiem uzdevumiem – „sagatavot un izplatīt informatīvus un izglītojošus materiālus par dzīvnieku labturības un aizsardzības jautājumiem” – un tā pildīšana vai nepildīšana var būtiski ietekmēt sabiedrības uzskatus un reakciju situācijas, kad kāds dzīvnieku aizsardzības jautājums ir kļuvis izteikti saasināts. Tādējādi padomei ir nozīmīga politiskā ietekme ar dzīvnieku aizsardzību saistītu jautājumu risināšanā. Padomei ir arī nozīmīgs politisks spēks, kuru tā vajadzības gadījumā var pielietot. Šis politiskais spēks atspoguļojas padomes tiesībās „pieprasīt un saņemt no valsts un pašvaldību iestādēm, kā arī no nevalstiskajām organizācijām padomes darbībai nepieciešamo informāciju”.
Visbeidzot, spriežot pēc portālā „Mana Balss” redzamās informācijas, liela daļa Latvijas sabiedrības kažokzvēru audzēšanu neatbalsta un uzskata, ka šos dzīvniekus nebrīvē audzēt nav iespējams, nesagādājot tiem fiziskas un psiholoģiskas ciešanas. Iniciatīvu par kažokzvēru audzēšanas aizliegšanu parakstījuši jau vairāk nekā 9 000 cilvēku , kuri uzskata, ka nav pieņemams nebrīvē audzēt un nogalināt dzīvniekus, lai no tiem iegūtu kažokādu. …
