Dzīvība – matērijas eksistences forma, kas noteiktos apstākļos likumsakarīgi rodas matērijas attīstības procesā. Apkopodams 19. gs. otrās puses dabaszinātņu sasniegumus F. Engeless deva pirmo zinātnisko dzīvības definējumu: “Dzīvība ir olbaltuma ķermeņu eksistences veids, un šis eksistences veids savā būtībā ir šo ķermeņu ķīmisko sastāvdaļu pastāvīga pašatjaunošanās. Balstoties uz mūsdienu zinātnes sasniegumiem, šis klasiskais definējums būtu jāpapildina, jo visos tagad zināmajos dzīvajos ķermeņos ir 2 galvenie biopolimēru tipi: olbaltumvielu un nukleīnskābes. Katra dzīvā ķermeņa galvenā īpatnība ir vielmaiņa, kurā tas uzņem no ārējās vides noteiktas vielas un izdala citas, nepārtraukti atjaunojot savas uzbūves ķīmiskās sastāvdaļas. Vielmaiņa uztur organismā iekšējās vides pastāvīgumu – homeostāzi. Uz vielmaiņu balstās visas citas dzīvības izpausmes: barošanās, augšana un vairošanā, kustības, ierosināmība, attīstība, novecošana un nāve.
Dzīvība ir materiāla, tā ir īpaša matērijas kustības forma, kas augstāka par fizikālu un ķīmisko formu. Lai gan dzīvie ķermeņi veidoti no tiem pašiem ķīmiskajiem elementiem kā nedzīvie, tomēr tajos ne tikai noris ķīmiskās pārvērtības un fizikālie procesi, bet arī kvalitatīvi jaunas, bioloģiskas likumsakarības, kas atšķīrās no nedzīvās dabas likumībām, tātad dzīvais kvalitatīvi atšķiras no nedzīvā.
Jautājums par dzīvības izcelšanos pieder pie dabaszinātņu galvenajām problēmām. Dažādos laikmetos un dažādās zinātnes attīstības pakāpēs šis jautājums risināts dažādi, bet arvien ap to notikusi divu pasaules uzskatu – materiālisma un ideālisma cīņa. Vēl joprojām nav noskaidrots, kā uz Zemes radušās elementārās dzīvības formas, nav šaubu, ka zeme savas pastāvēšanas sākumā bijusi nedzīva planēta. Par dzīvības izcelšanos uz tās pastāv vairāki galvenie uzskati.
Dzīvība ir mūžīga, un uz Zemes tā sporu veidā atnesta no starplanētu telpas kopā ar kosmiskajiem putekļiem vai meteorītiem. Zinātnieku vairākumam šī hipotēze šķiet nepieņemama, jo starplanētu telpā darbojas nāvējošais ultraīsviļņu starojums,, bez tam šī hipotēze ir pretrunā ar dialektiski materiālistisko priekšstatu par attīstību.…
