Dzīves ētika, kas sevī ietver daudzus ar cilvēku dzīvi saistītus aspektus: brīvība, mīlestība, nāve, darbs, jaunrade u.tml.
Dzīvības vērtība dabā, sabiedrībā un katra cilvēka dzīvē.
Dzīvības vērtība ir visu pārējo vērtību pastāvēšanas galvenais nosacījums. Senatnē cilvēki dzīvību centās saskatīt pat nedzīvajā dabā. Dzīvības vērtības mazināšanās tendenci mūsdienās spilgti parāda nedzīvo lietu pielūgsme. Dators un televizors ir kļuvis saistošāks par rotaļu un sarunu biedru. Dzīvām cilvēku sarunām vieta ir atlicināta tikai kārtējās televīzijas “ziepju operas” reklāmas starplaikos. Uz dzīvības vērtības mazināšanās tieksmi Latvijā spilgti norāda lielais abortu, pašnāvnieku un slepkavību skaits un dzimstība, kas ir mazāka par mirstību. Cieņa pret dzīvību, dzīvības mīlestība, dzīvības kultūra prasa no cilvēka daudzveidīgu atbildību par dzīvības aizstāvēšanu un sargāšanu, izvirzot stingru prasību – Tev nebūs nokaut! (izņēmums – galēja pašaizsargāšanās nepieciešamība). Dzīvības kultūru apliecina spēja pārvarēt lielas grūtības, ciešanas, savstarpējas nesaskaņas, nepieļaujot vardarbību un atturot no tās arī citus. Dzīvības kultūras būtiska iezīme ir arī īpaša mīlestība pret maziem bērniem un cieņa pret veciem cilvēkiem; cieņa pret ģimeni kā augstu vērtību, kas ir cieši saistīta ar dzīvības vērtību. Par dzīvības kultūras atbalstīšanu liecina rūpes par savu un citu veselību, par nākamo paaudžu iespēju dzīvot veselīgā vidē.
Dzīvība ir vērtība un nav no svara, vai tā piemīt augstāk vai mazāk attīstītām būtnēm. Cilvēkam ir dota runas spēja. Viņš var pateikt par savām izjūtām citiem. Izkliegt savas sāpes, protestēt. Viņš ir iedomājies, ka ir varenāks par pārējiem, piešķīris sev radības kroņa titulu, pārņēmis kundzību pār visu dzīvo radību, iedomājies, ka viss šajā pasaulē un vēl ārpus tās ir radīts tieši viņam. Noniecinādams to, kas viņu ir radījis, cilvēks pats rok sev kapu.…
