Visos laikos Baltijas valstis no parējās pasaules puses tikušas uzskatītas kā viens veselums, kā vienādi uztverams elements. Arī mēs paši, latvieši, par daudz tuvākiem un radniecīgākiem uzskatam savus kaimiņus lietuviešus un igauņus, nekā baltkrievus, poļus vai kādu citu netālu esošo valstu iedzīvotājus. Tam par iemeslu varētu būt vairāki iemesli, un viens no tiem ir visu Baltijas valstu līdzīgās vēstures lappuses un iedzīvotāju likteņi postošajā 20.gadsimtā. Otrs iemesls noteikti ir tas, ka lietuvieši un latvieši pieder pie vienas valodu cilmes, jo, pat nezinot valodu, ir samērā vienkārši saprast mūsu kaimiņus dienvidos. Iespējams, šis ir arī viens no iemesliem, kāpēc mūsu kaimiņi igauņi mums ir nedaudz svešāki un neizprotamāki.
Lai arī visas Baltijas valstis pasaules ekonomikas skatījumā tiek uztvertas kā viens veselums, tomēr ir interesanti paraudzīties uz atšķirībām Igaunijas, Latvijas un Lietuvas ekonomikas izaugsmē un attīstības tempos. Tādēļ ir vērts ielūkoties katras valsts makroekonomiskajos rādītājos, kur var gūt galvenos priekšstatus par patreizējo situāciju valstu tautsaimniecībā. Jebkura analīze pamatojas uz informāciju, kuras kvalitāte zināmā mērā arī noteiks pieņemto lēmumu kvalitāti, jo kļūdaina informācija parasti kļūst par iemeslu nepareizu lēmumu pieņemšanai. Tādēļ ļoti būtiski ir izstrādāt ekonomisko rādītāju sistēmu, kas ļautu iegūt pēc iespējas objektīvāku informāciju par norisēm ekonomikā.
Ekonomikas darbības pamatā ir ražošana un pakalpojumu sniegšana, tāpēc būtiskākais tautsaimniecību raksturojošs rādītājs ir saražotās produkcijas apjoms – iekšzemes kopprodukts (IKP).
Lai pēc iespējas objektīvāk varētu novērtēt katras Baltijas valsts ekonomisko stāvokli, izvelējos vairākus makroekonomiskos rādītājus – iekšzemes kopproduktu, nodarbinātību un bezdarbu, inflāciju, tūrismu, vidējās darba algas u.c.…
