Dzīves līmeņa salīdzinošā analīze eiro zonas valstīs

SECINĀJUMI
1.Dzīves līmenis ir plašs termins, kas ietver gan materiālās, gan nemateriālās vērtības, kur lielāka uzmanība tiek pievērsta tieši materiālajām vērtībām, jo paver indivīdiem plašākas iespējas.
2.Dzīves līmeņa jēdziens ietver gan objektīvos rādītājus – ekonomiskos, nodarbinātības, izglītības, veselības, gan arī subjektīvos – cilvēku apmierinātību ar dzīvi.
3.Iedzīvotāju dzīves līmeni vistiešāk raksturo materiālie rādītāji - Tautas Attīstības indekss (TAI), IKP uz vienu iedzīvotāju, Džini koeficients, bezdarba līmenis, inflācijas līmenis un Laimīgas planētas indekss.
4. Vadošās institūcijas dzīves līmeņa regulēšanā Eirozonas valstīs ir – 1.Eiropas Komisija un 2. Eiropas Centrālā banka.
5.Eiropas Komisijai jāuzrauga, lai visas Eirozonas valstis nodrošina saviem iedzīvotājiem visas iespējas iegūt sev vēlamo dzīves līmeni, un nepieļaut, ka iedzīvotāju iespējas ietekmē kādi ārējie faktori.
6.Eirozona nebūs politiska stabila un dzīves līmenis samazināsies, ja kāda no Eiropas Savienībās valstīm izvairīsies no eiro ieviešanas.
7.Eirozonas valstīm ir zuduši monetārās politikas instrumenti, kas ļautu pašām veikt ekonomikas atveseļošanu nepieciešamības gadījumā.
8. .Kopējo dzīves līmeņu rādītāju polarizācija Eirozonas valstīs nav tik augstā, kāda tā ir pa atsevišķiem rādītājiem.
9.Valstu dzīves līmenis ir lielā mērā ir atkarīgs no valstu ekonomiskās attīstības līmeņa. .
11.Augstākais dzīves līmenis Eirozonā ir Luksemburgai, Vācijai, Nīderlandei , bet zemākais Latvijai un Grieķijai.
12.Eiropā novērojama liela ģeogrāfiska, klimatiska un politiska dažādība un sadrumstalotība, kas ir galvenais iemesls lielajai dzīves līmeņa polarizācijai Eirozonas valstīs .
13.Privātais sektors ir kļuvis par milzīgu spēku, kas spēj ietekmēt vadošo lēmējinstitūciju lēmumus un darbus, un līdz arī dzīves līmeni.

…