Es izvēlējos izpētīt dzīves līmeņa atšķirības starp pilsētu un laukiem. Viens no faktoriem kāpēc izvēlējos šo tēmu ir tas, ka vecāki strādā Dobelē, bet dzīvojam Auros un ir jūtama atšķirība starp dzīves līmeni laukos un pilsētā. Šī darba laikā vēlētos saprast ko cilvēki domā par to kā cilvēki dzīvo laukos un kā pilsētā, vai viņuprāt ir atšķirība dzīves līmenī ?
Mana hipotēze ir, ka dzīves līmenis laukos ir zemāks nekā pilsētā, jo laukos nav pietiekoši darbavietu, jo tika likvidēti kolhozi un līdz ar to arī labi apmaksātas darbavietas, tāpēc ir jādodas strādāt uz pilsētu un tie ir izdevumi, kas samazina darba algas apjomu, ko cilvēki saņem par savu darbu. Tā ir nepietiekama mūsdienu cilvēkam, jo ir tik daudz izdevumu, ka naudas nepietiek reizē visiem maksājumiem un iztikai. Pats svarīgākais iemesls, manuprāt, ir tas, ka laukos ir zemāk kvalificēts darbaspēks.
Lai pierādītu savu viedokli, darbam es izvirzīšu šādus mērķus:
1.Izvērtēšu dzīves līmeņa rādītāju teorētisko aprakstu;
2.Intervēšu lauku un pilsētu iedzīvotājus;
3.Apkopošu un secināšu faktus par dzīves līmeni laukos un pilsētā;
Teorētisko aprakstu gūšu izmantojot gan mācību, gan citu autoru grāmatas. Pētījumā esmu izmantojusi sekojošas metodes:
1.literatūras apskatu – visi dati no grāmatas “Pārskats par tautas attīstību – Latvija, 2004/2005”
2.intervijas metodi – 60 cilvēki Dobelē un tās rajonā;
3.interviju apstrāde un analīze.
Tautas attīstību un dzīves līmeni nosaka katra indivīda izglītība, veselība, IKP dinamika, ienākumu sadalījums, nodarbinātība un bezdarbs. Katrs no šiem raksturojošajiem lielumiem spēj būtiski izmainīt dzīves līmeni, un tieši tāpēc tie ir lielumi, kuriem valsts pievērš vislielāko uzmanību.
1990. gadā ANO ietvaros tika izstrādāts skaitlisks dzīves kvalitātes raksturotājs – tautas attīstības indekss (TAI; Human Development Index, HDI). TAI ietverti 3 galvenie raksturotājlielumi tautas attīstībā:
garš un veselīgs mūžs,
zināšanu līmenis,
reālais iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju;
TAI Latvijā 2002. gadā bijis 0,825, bet 2004. gadā – 0,840, kas rāda, ka Latvija tupina attīstīties.1
Turpinājumā apskatīsim katru lielumu tuvāk.
Tautas attīstību lielā mērā nosaka ienākumu līmenis, bet it īpaši individuālie ienākumi reālā izteiksmē un līdzdalība nacionālajā produkta kopējā patēriņā. Iekšzemes kopprodukts (IKP) uz vienu iedzīvotāju Latvijā ir relatīvi zems. Jāņem vērā, ka IKP uz vienu iedzīvotāju ir vispārināts rādītājs, kas neatspoguļo ienākumu sadali valstī.
Pēdējos pieces gados (2000 – 2004) IKP ik gadu pieauga vidēji par 7,5%, bet 2004.gadā – par 8,5%. IKP pieaugumu šajā periodā veicināja apjomu kāpums tirdzniecībā – par 10,1%, transporta un sakaru nozarē – par 12,9%, apstrādes rūpniecībā – par 7,9% un būvniecībā – par 13,0%.…
