Dzīve – nepārtraukts diegs, bet dzimšana un nāve – tikai fāzes, kurās pārvietojamies no vienas stadijas otrā. Dzīve – nemitīga mainība, izmaiņas. Un visas izmaiņas ir dzīve. Bezgalīgu dzīvi solīja senie Meistari. Šajā mūžīgās dzīves sfērā viss mainās, ... taču nekas nemainās.
Tāpat kā laime, arī dzīves jēga ir apkopojoša vērtība. Tās atšķiras tādējādi, ka laime ir pamatizjūta, dzīves pilnības izjūta, bet dzīves jēgā vairāk izteikta dzīves pamatnozīme, pamatjēga.
Dzīves jēgā tiek iekļauti visdažādākie mērķi, ideāli, vērtības, centieni, meklējot tajos būtiskāko, nozīmīgāko, to, kas saista šīs parādības ar kādu vēl augstāku mērķi, ideju, atskaites sistēmu.
Cilvēks ir vienreizēja būtne un visā, ko tas dara ir saskatāma kāda jēga un nozīme. Katram cilvēkam šajā pasaulē ir kāda noteikta vieta, kur viņš ir neaizstājams un neaizvietojams.
Darbā apskatīsim cilvēka dzīves jēgu, eksistenciālismu, mīlestības teoriju un tās nozīmi un vietu cilvēka dzīvē, personības veidošanos, gribu un ar to saistītos jautājumus.
Tāpat kā laime, arī dzīves jēga ir apkopojoša vērtība. Tās atšķiras tādējādi, ka laime ir pamatizjūta, dzīves pilnības izjūta, bet dzīves jēgā vairāk izteikta dzīves pamatnozīme, pamatjēga.
Dzīves jēgā tiek iekļauti visdažādākie mērķi, ideāli, vērtības, centieni, meklējot tajos būtiskāko, nozīmīgāko, to, kas saista šīs parādības ar kādu vēl augstāku mērķi, ideju, atskaites sistēmu.
Cilvēks var sev jautāt: kāda jēga tam, ko paveicu vakar, šodien, kāda jēga ir vakardienas un šodienas sarunām, atpūtas veidam, skatītām televīzijas pārraidēm, lasītajām avīzēm, kāda jēga gatavoties lekcijām, piedalīties deju kolektīva, dziedāt korī? Mēs katrs varam sev dienā uzdot desmitiem un simtiem šādu jēgas jautājumu, bet atbildes uz tiem nevar prasīt pārdomas par savas dzīves jēgu.
Dzīves jēgas vajadzība cilvēka dzīvē visbiežāk parādās jau pusaudža gados. Tā ir vajadzība aptvert visu dzīvi kopumā, pamest skatu uz visu savu dzīvi, padomāt, kāpēc vispār dzīvoju, kā vārdā to daru, prognozēt dzīvi ne dienu, mēnesi, bet visu mūžu uz priekšu. Tad dažkārt pirmo reizi mūžā nāk ari apjausma, ka mēs esam mirstīgas būtnes, ka mums atvēlēts noteikts laika sprīdis, kad kaut kas jāpaveic, jāīsteno, kad sevi jāveido, atkarībā un saistībā ar dzīves misiju. Ja cilvēkam nav dzīves jēgas vajadzības, viņš nespēj bez ārējās rosināšanas un bikstīšanas mobilizēt visus savus spēkus, - viņa daudzie centieni parasti iet dažādos virzienos un vērojama personības sadrumstalošanās.
Dzīves jēga ietver prasību skatīt dzīvi tās visās būtiskajās izpausmēs. Tālāk sekos daži piemēri.…
