Dzīves jēga Kamī un Sartra darbos

Nobeigums
Eksistenciālisms izveidojās 20.gs. sākumā, tomēr problēmas un jautājumi (brīvība, nāve, patiesība, dzīves jēga un mērķi, atbildība), ko eksistenciālisms apskata ir pastāvējuši jau daudzus gadu simtus iepriekš un pastāv vēl joprojām. Eksistences patiesā izpausme ir individuāla- katram sava, taču savos dziļākajos pamatos tā ir saistīta ar transcendento- pāri stāvošo, ārpus pieredzes esošo, kas var būt gan Dievs, gan Esamība, gan Visums. Eksistenciālismā ir uzsvērta katra cilvēka izvēles brīvība un atbildība. Cilvēks ir nolemts izvēlei. Lai kā arī gribētos , neviens nevar dzīvot otra vietā. Izvēle ir tikai mana, un nevienu citu tajā nevar vainot kā vienīgi sevi pašu. Protams, mūsdienu sabiedrībā šī patiesība ir aizmirsta, par nepadarīto vai ne tā izdarīto tiek vainoti visi citi, tikai ne es. Cilvēks ir principiāli nepabeigts, atvērts dažādām iespējām un attīstībai. Viņa eksistence ir atkarīga no tā, kā viņš īsteno savu dzīves projektu, vērsdams esībā neesību. Būtiska eksistences izpausmes forma ir brīvība, kas izpaužas kā cilvēka iespēja domāt un rīkoties saskaņā ar savām vēlmēm neatkarīgi no spaidiem. Reizē ar izvēles brīvību eksistenciālisms rada atbildības nozīmi.
Tiek uzskatīts, ka līdz ar eksistences filosofijas nostiprināšanos mūsdienās notiek ētikas, kas kādu laiku pastāvēja kā nošķirta disciplīna, saplūšana ar cilvēka filosofiju.

…