Izvēlējos rakstīt par šo tēmu, jo man tā ir diezgan tuva. Man ir jaunāka māsa, kurai ir dzirdes traucējumi ne pārāk smagā pakāpē, bet tomēr ir. Viņai pat ir dzirdes aparāts, kuru viņa kautrējas nēsāt. Dzirdes traucējumu dēļ viņai ir grūtāk mācīties, saklausīt skolotāja teikto un pareizi saprast uzdevumus, tomēr ar savu gribasspēku viņa lieliski tiek ar visu galā. Domāju, ja jau agrā bērnībā vecāki būt pievērsuši tam lielāku uzmanību un aizveduši viņu pie profesionāļiem, māsai būtu daudz vieglāk. Apmēram 6-7 gadu vecumā viņa pārcieta vidusauss iekaisumu, pēc kura arī dzirde pasliktinājās. Diemžēl profesionālu palīdzību viņa tad nesaņēma, tas notika tikai jau padsmit gados.
Darbā esmu apskatījusi gan dzirdes traucējumu iespējamos cēloņus, gan nedaudz pieskārusies valodas attīstībai, gan arī korekcijas iespējas, kas būtu jāzina gan skolotājiem, gan arī vecākiem.
Bija prieks rakstīt šo darbu, jo daudz ko jaunu uzzināju un varēju arī salīdzināt ar personisko pieredzi. Sapratu, cik ļoti svarīga ir pozitīva apkārtējo cilvēku attieksme pret cilvēku ar dzirdes traucējumiem. Pati neesmu bijusi ideāla šajā jomā un saprotu, ka bieži esmu nodarījusi pāri savai māsai. …