Džina dzimtene ir Holande. 1650. gadā 1. reizi izgatavoja Lejdenes universitātes profesors Francisks de La Boē. Sākotnēji džinu izmantoja ārstnieciskiem mērķiem, asins attīrīšanai. Holandes džins Jenever, specifiska garša un aromāts. Pamatā izšķir jauno JONGE, veco ONDE un ļoti veco, izturēto Z.O. džinu. Holandiešu džins ir saldāks par angļu ‘’London Dry Gin’’, kas iekarojis pasauli pateicoties vēsturiskajiem notikumiem. 1689. gadā Ordānijas Vilhelms III tika kronēts par Anglijas, Skotu, Īrijas karali, viņš ienīda frančus, kas apdraudēja viņa tautiešus Holandē. Karalis aplika franču ražotos vīnus, brendiju ar augstu muitas nodokli un Holandes džins Anglijā kļuva lētāks, plaši pieejams. Karalis atļāva sākt arī vietējo ražošanu, stimulējot fermerus ražot graudus. Angļi džinu sāka ražot uz spirta bāzes, panākot tā pilnīgu tīrību pirms destilēšanas un garšaugu pievienošanas iegūstot nesaldu 40-47% stipru džinu.
Viens no ‘’London Dry Gin’’ ražošanas iesācējiem bija Aleksandrs Gordons. Viņš 1769.gadā nodibināja savu ražotni un radīja I džina standartu, kas vēl šodien dominē pasaules tirgū. Otrs ir Čārlzu Tenkēriju. Viņš bija tikai 20 gadus vecs, kad 1830.gadā viņš nodibināja savu džina tecinātavu. Pilnveidojot pārtvaices procesu, iegūstot pilnīgi atsaldinātu džinu, kas ar savu aromātu, sauso garšu viens no populārākajiem pasaulē to vēl aizvien tirgo speciālās zaļās stikla pudelēs ar 19.gadsimta Londonas ugunsdzēsēju ūdens sūkņa attēlu uz etiķetes. …
