Dzimumvairošanās jeb seksuālā reprodukcija ir vairošanās veids, kurā divi indivīdi veido pēcnācējus, izmantojot abu ģenētisko informāciju. Tā ir evolucionāri attīstītāka par bezdzimumvairošanos jeb aseksuālo reprodukciju un dabā ir plašāk izplatīta. (1) (2, 69)
Lai gan daudzi evolūcijas biologi uzskata, ka dzimumvairošanās ir daudz izdevīgāks vairošanās veids, jo tā nodrošina sugas indivīdu ģenētisko daudzveidību, kas atvieglo adaptācijas procesu mainīgā vidē, kā arī palīdz atbrīvoties no nevēlamām ģenētiskām mutācijām, tomēr pastāv zināma nevienprātība par to, kāpēc šāda sistēma ir labāka un kāpēc tā vispār eksistē (3). Vairojoties bezdzimumiski, katrs indivīds aizstāj pats sevi. Savukārt dzimumvairošanās gadījumā divi indivīdi nodrošina pusi no genoma1, lai radītu vienu pēcnācēju. Kvantitatīvi bezdzimumvairošanās ir divreiz produktīvāka par tās alternatīvi, taču šāda sistēma ir evolucionāri zemāk attīstīta un lielākā daļa dzīvo būtņu tomēr vairojas dzimumiski (3) (4).
Darba mērķis: uzskatāmi definēt dzimumvairošanos un noskaidrot tās nozīmi dažādu organismu grupu vairošanās procesos.…
