Latvijā zināšanas par dzimuma līdztiesību ievērojami paplašinājušās pēc neatkarības atgūšanas. Tomēr vairākumā gadījumu šīs zināšanas bijušas adresētas vienīgi akadēmiski izglītotu cilvēku lokam, dokumentējot statistikas rādītāju izmaiņas, akcentējot dzimuma nevienlīdzības “simptomus” un izpausmes Latvijā. Ļoti nepieciešams ir atbilstošs pētījums par šo jautājumu, tomēr sāpīgāks ir publisko diskusiju trūkums par dzimuma līdztiesību kā vienu no galvenajiem aspektiem valsts sabiedrības attīstībā.
Diemžēl netiek pievērsta uzmanība dzimuma nelīdztiesības rašanās cēloņiem, kā un kādu iespaidu laika gaitā problēma varētu atstāt, ja to atbilstoši nerisinās. Šķiet ka šī iemesla dēļ Latvijas nacionālā politika ne politiskā, ne sociālā vai ekonomiskā kontekstā neatspoguļo dzimuma līdztiesības jautājumu ietekmi uz pārtikušas un taisnīgas valsts attīstību.
Jēdziens “dzimums” (angliski – gender) reizēm maldina, jo tā nozīmi var viegli pārprast: no vienas puses tas šķiet pašsaprotams un pietiekami aprakstošs (vīriešu dzimums un sieviešu dzimums), no otras puses – vārds gender pēdējo gadu desmitu laikā tiek lietots kā apzīmējums, lai norādītu komplekso, sociālo un kulturālo attiecību kopumu, kas pastāv starp vīriešiem un sievietēm, latviski – “dzimumu līdztiesība”.
Angļu valodā ir vārds “sex”, ko latviski arī tulko kā “dzimums”, tomēr tā angliskā nozīme attiecināma uz vīriešu un sieviešu dzimumu piederības bioloģisko aspektu. Savukārt “gender”, ko latviski bieži apzīmē ar to pašu vārdu “dzimums” (cilvēka dzimums) ir nozīmju kopums, ko attiecina uz dzimumu (sex), bet tas ir dzimumu piederības sociālais un kultūras aspekts, turklāt tā burtiskā satura maiņu nosaka sabiedrības attīstība laikā un telpā. Tātad angliskā termina “gender” vietā latviešu valodā parasti tiek lietots vai nu “dzimums”, “dzimumu līdztiesība”, vai pat “dzimumu piederība”, to nosaka situācija un konteksts.…
