Nobeigums
1. Atsevišķas aizgādības noteikšana vienam vecākam nav aizgādības tiesību atņemšana otram vecākam.
2. Civillikumā nav noteikts, par to kādos apstākļos būtu jānodibina viena vecāka atsevišķa aizgādība, bet tas ir rūpīgi jāvērtē tiesai un bāriņtiesai, kura sniedz tiesai atzinumu par viena vecāka atsevišķas aizgādības noteikšanu, vai atsevišķas aizgādības noteikšana atbilst bērna interesēm.
3. Vecāku šķiršanās gadījumā, vecākam, pie kura bērns dzīvo, ir pienākums atturēties no tādām darbībām, kas var iespaidot negatīvi otra vecāka attiecības ar bērnu, kā arī nedrīkst savas aizgādības tiesības izmantot ļaunprātīgi, liedzot tikties bērnam ar otru vecāku.
4. Satversmes 91.pants sastāv no diviem funkcionāli saistītiem noregulējumiem – līdztiesības principa un diskriminācijas aizlieguma, kas ir tiesiskās vienlīdzības principa palīgelements.
5. Civilprocesa ietvaros ir arī pieļaujami izņēmumi attiecībā par pušu līdztiesību, bet atšķirīgajai attieksmei pret pusēm ir jābūt objektīvam pamatam, proti, likumīga mērķa sasniegšana, ko citādā veidā nav iespējams sasniegt.
6. Tiesai izšķirot strīdu par saskarsmes tiesību kārtības noteikšanu, normatīvajos aktos vienīgais paredzētais kritērijs, uz kā balstīties, ir bērna intereses, jo vienam vai otram vecākam nav noteiktas kaut kādas priekšrocības, kā arī normatīvajos aktos nav noteikts kāds konkrēts saskarsmes tiesību kārtības noteikšanas veids.
…