3. KOPSAVILKUMS
Pētījuma rezultātā autors izvirza aizstāvēšanai šādas tēzes:
1. Pozitīvā diskriminācija ir atšķirīgas, labvēlīgākas attieksmes piemērošana konkrētiem indivīdiem vai to grupām, kas pamatota tikai ar apstākli, ka šie subjekti pieder vājākai, vēsturiski apspiestākai sabiedrības grupai.
2. Latvijas sodu izpildes tiesībās ir konstatējama atšķirīga attieksme starp vīriešiem un sievietēm. Šī atšķirīgā attieksme vairumā gadījumu ir pamatota, jo tā ir noteikta ar likumu, tai ir leģitīms mērķis un tā ir samērīga.
3. Latvijas sodu izpildes tiesībās līdz 2022. gada 1. janvārim pastāvēja sieviešu pozitīvā diskriminācija, proti, sievietēm par līdzvērtīgiem noziedzīgiem nodarījumiem sods bija jāizcieš daļēji slēgtajā cietumā, kamēr vīrieši sodu izcieta slēgtā cietuma augstākajā režīma pakāpē. Šīs pozitīvās diskriminācijas ietvaros vīriešiem bija ierobežotākas tiesības sazināties un tikties ar tuviniekiem.
4. Latvijas Sodu izpildes kodekss paredz, ka no 2022. gada 1. janvāra slēgtajā cietuma ieslodzītajiem ir vienlīdzīgs tiesību apjoms ar daļēji slēgtajā cietumā ieslodzītajiem. Šāds regulējums īstermiņā sasniedz leģitīmo mērķi, taču ilgtermiņā varētu radīt sarežģījumus ieslodzītajiem paredzēto tiesību īstenošanā.
5. Kopumā Latvijas sodu izpildes tiesībās uz doto brīdi ir likvidēta sieviešu pozitīvā diskriminācija un tādējādi izpildītas tiesiskas un demokrātiskas valsts prasības. Taču esošo regulējumu būs nepieciešams pilnveidot pēc jaunā cietuma izbūves.
…