Dzimumu līdztiesība Latvijā

Dzimums tiek izprasts gan kā cilvēku bioloģiska pazīme, gan kā sociāla, no sabiedrības uzskatiem un uzvedības normām izrietoša parādība. Dzimums gan bioloģiskajā nozīmē, gan kā sociāli veidota parādība ir nozīmīgs faktors, analizējot dzimumu nelīdztiesības cēloņus un izpausmes. Šīs tēmas kontekstā būtiskākais ir dzimums kā sociāli veidota parādība, norādot uz atšķirībām starp sievietēm un vīriešiem, kuras nav bioloģiskas izcelsmes, bet kuras ir dažādu pieņēmumu, stereotipu un atšķirīgu sociālo prasību rezultāts. Pastāv uzskats, ka dzimuma sociālie aspekti veido abu dzimumu diskrimināciju mūsdienu sabiedrībā, savukārt šo aspektu maiņa sniegtu iespēju mazināt dzimumdiskrimināciju.

Dzimumu līdztiesība ir situācija, kad vīrieša un sievietes loma sabiedrības attīstībā tiek atzīta par līdzvērtīgu, viņiem tiek piešķirtas vienādas tiesības un vienāda atbildība, nodrošināta vienāda pieeja resursiem un to izmantošanas iespējas. Vīrieša un sievietes ieguldījums sabiedrības labā un viņu problēmas tiek uzskatītas kā līdzvērtīgas. Dzimumu līdztiesība attiecināma gan uz de jure līdztiesību, gan uz de facto līdztiesību.

De jure dzimumu līdztiesība ir formāla , legālā līdztiesība. Dzimumu līdztiesība ir garantēta valsts likumdošanā.

De facto dzimumu līdztiesība ir reālā līdztiesība. Neskatoties uz likumu normu esamību vai neesamību, vīrieša un sievietes līdztiesība izpaužas reālās dzīves situācijās. Ne vienam, ne otram dzimumam nav sistemātisku ierobežojumu ( nevienlīdzīgo iespēju, nevienlīdzīgo pienākumu, nevienlīdzīgo dzīves situāciju vai statusu) de jure līdztiesības īstenošanai.

…