Dzimumstereotipi un to veidošana

Vārdu „stereotips” 1798.gadā izveidoja franču iespiedējs Dido, lai aprakstītu cietās metāla plātnes jeb veidnes, kas lietotas iespiešanā. Sociālo zinātnieku lokā šis vārds iekļuva tikai 1922.gadā pēc amerikāņu žurnālista V.Lipmana publikācijas „Sabiedriskais viedoklis”, kurā viņš norādīja, ka stereotipi kalpo tam, lai vienkāršotu uztveri un izziņu. Vēl viņš piemetināja, ka tiem ir negatīva nokrāsa, kas ir saistīta ar priekšstatu melīgumu un nepilnīgumu, ko bieži izmanto propogandiskos nolūkos. 1
Stereotips ir kādā kultūrā plaši izplatīts vispārinājumu kopums par cilvēka, grupas vai klases psiholoģiskajām īpašībām. Tie ir vienkāršotu un noturīgu uzskatu kopums par indivīda vai kādas cilvēku grupas iezīmēm.
Pēc D.Maijersa, stereotipi ir īpašību kopumi, kas tiek piedēvēti sociālajām grupām. Stereotipi ir rigīdi, pārāk vienkāršoti uzskati par visiem kādas grupas vai sociālās kategorijas locekļiem, bieži cilvēks tos neapzinās. Tie var būt skaidri, neskaidri vai pārlieku vispārināti, tie, arī saņemot jaunu informāciju, ir grūti maināmi.
Bieži vien cilvēki stereotipus ir tik ļoti iekļāvuši savās ikdienas dzīves normās, ka uzvedība, kas neietilpst vispārpieņemtajos stereotipos, ir uzskatāma par nepieņemamu, pretdabisku, tāpēc cilvēki neapzināti cenšas atbilst vispārpieņemtajiem stereotipiem, tos pastiprinot vēl vairāk. 2
Klasiskus empīriskus pētījumus veica Katcs un Breili. Pētījumā viņi izmantoja īpašību saraksta metodi, lūdzot respondentus uzskaitīt dotajā sarakstā tās īpašības, kuras viņi uzskatīja par raksturīgām dažām etniskām grupām, pēc tam iedalot katrā grupā vistipiskākās īpašības.…