Kā konstatējusi zinātne un noteikusi daba, tad nepieciešamība turpināt savu sugu un dzimtu ir viena no būtiskākajām visu dzīvo radību rīcības noteicējām. Bieži vien šī vēlme - apmierināt savu dzimumtieksmi - ir pamudinājums pārkāpt elementārās cilvēku savstarpējo attiecību, ētikas un tiesību normas. Tās pārkāpjot, tiek aizskartas un pārkāptas dzimumpartnera vai citu cilvēku tiesības un intereses, un tāpēc par šādiem nodarījumiem katras valsts likumdošanā ir paredzēta kriminālatbildība.
Šādus noziegumus krimināltiesībās apzīmē kā "dzimumnoziegumus", un tos izdala vairākos veidos: izvarošana (KL 159.p.), vardarbīga dzimumtieksmju apmierināšana (KL 160.p.), dzimumsakari ar personu, kura nav sasniegusi 16 gadu vecumu (KL 161.p.), pavešana netiklībā (KL 162.p.) . Protams, praksē ir sastopami vēl citi kriminālsodāmi noziedzīgi nodarījumi, piem.:
sadisms – seksuālas baudas gūšana, nodarot sāpes un/vai pazemojot otru personu;
ekshibicionisms – dzimumorgānu atkailināšana pretējā dzimuma personas priekšā;
nekrofilija – dzimumakts ar miruša cilvēka līķi, bet par tiem es šoreiz nerunāšu.…