Dzimumu nevienlīdzības vispārīgs raksturojums.
Lai pamatoti runātu par dzimumu nevienlīdzību kā sociālu problēmu vispirms ir jānoskaidro, kas tad ir sociāla problēma, kas ir dzimums, kas ir nevienlīdzība un dzimumu nevienlīdzība.
Pēc zinātnieka Kornbluma (Kurnblum, 1986) definīcijas “apstākļi kļūst par sociālu problēmu, ja nozīmīgs skaits vai kāds skaits nozīmīgu cilvēku piekrīt, ka apstākļi pārkāpj pieņemto vērtību sistēmu un, ka nepieciešama kolektīva darbība, lai tos ierobežotu vai novērstu. Svarīgi ir četri kritēriji, kas ir definīcijas pamatā:
• cilvēku daudzums, jo problēma kļūs par sociālu tikai apstākļos, kad pietiekoši lielai sabiedrības daļai tā kļuvusi aktuāla, par to tiek daudz spriests, diskutēts un analizēts arī masu informācijas līdzekļos, kas ir gana liels un ietekmīgs spēks sabiedriskās domas veidošanā, par to, kas ir un kas nav aktuāli,
• konstatējums, ka esošie apstākļi nav vēlami,
• pārliecība, ka šos nevēlamos apstākļus var novērst,
• kolektīva darbība: spiediena grupu veidošana, dažādu organizāciju veidošana, protesta akciju rīkošana un tml.
Nākamais, ko ir būtiski noskaidrot, kas ir dzimums un dzimumu nevienlīdzība.
Runājot par vārda dzimums definējumu, grūtības rada tas, ka latviešu valodā dzimums kā bioloģiskais aspekts( angliski – sex) un dzimums kā sociālais un kulturālais aspekts tiek apzīmēts ar vienu vārdu – dzimums. Šajā referātā savukārt būtisks ir tikai termins dzimums kā sociālais un kulturālais aspekts jeb angliski – gender, kas ir “nozīmju kopums, ko attiecina uz dzimumu, lai norādītu komplekso sociālo un kulturālo attiecību kopumu, kas pastāv starp vīriešiem un sievietēm”( UNDP, 1999).
Dzimumu nevienlīdzība jeb dzimumu nelīdztiesība (angl.- gender disparities) ir “atšķirības, kas pastāv starp vīriešu un sieviešu stāvokli sabiedrībā jeb šajā gadījumā tiešs dzimumdiskriminācijas rezultāts”(UNDP, 1999). Varētu jau arī runāt par dzimumu atšķirībām, kas “radušās citu sociālo, vēsturisko vai kulturālo faktoru ietekmē (piemēram, ja vīriešiem ir ievērojami īsāks dzīves ilgums)”. Taču šajā gadījumā veidojas pretrunas ar sociālās problēmas definīciju, jo kaut vai piemērā par vīriešu salīdzinoši īso dzīves ilgumu ir grūti saskatīt tos kritērijus, kas jāievēro, lai problēmu varētu saukt par sociālu, piemēram, šīs problēmas novēršanas iespējas.
Vēl ir svarīgi norādīt, ka šajā referātā galvenais akcents tiks likts uz sieviešu diskrimināciju, kaut gan pēc būtības dzimunevienlīdzība attiecināma kā uz vīriešiem tā sievietēm, taču Latvijā vismaz pagaidām vīriešu diskriminācija nav novērota, tieši otrādi sabiedrībā vērojamas samērā lielas patriarhāta iezīmes.
Vēl daži ar tēmu saistīti termini, kas varētu parādīties referātā un kuru nozīmi tomēr ir būtiski izprast.
Patriarhāts – “sabiedrisko struktūru un prakses sistēma, kur vīrieši valda pār sievietēm, tās ekspluatē un apspiež. Šīs struktūras sakņojas gan ekonomikā, gan privātajā dzīvē, kas viena otru papildina”
…
