Secinājumi
Svarīga socializācijas procesa sastāvdaļa ir dzimumsocializācija, jo socializācijas procesā veidojas nevis vienkārši cilvēka personība, bet vīrieša vai sievietes personība, kuriem sabiedrības dzīvē ir visai atšķirīgas lomas un statusi
Dzimumlomu specifiskākā būtība ir to mācēt attīstīt, respektīvi, pirmais uzdevums ir sākt apzināties sava dzimuma lomu. Vecāku uzdevums ir bērnus audzināt attiecīgi viņa dzimumam. Var būt gadījumi, ka indivīdi kļūst par homoseksuāļiem vai transvestītiem, bet tā nav gluži vecāku vaina.
Sievietei un vīrietim ir katram savas lomas. Pēc stereotipiem sieviete un vīrietis ir atšķirīgi. Katram dzīvē ir savi uzdevumi, bet, tā kā sievietēm nepietiek ar to, ka viņām jābūt maigām, jārūpējas par bērniem un mājsaimniecību, viņas grib arī valdīt. No tā izriet dzimumu nevienlīdzība, kas sākās jau pirms vairākiem gadsimtiem un valda vēl šodien. Bet sievietes ir izcīnījušas tiesības piedalīties valsts politiskajā dzīvē. Arī viņas tagad var valdīt un vadīt valsti.
Tipiskas sievietes īpašības asociējas ar emocionalitāti un gādīgumu: maigums, iejūtīgums, gatavība uzupurēties.
Vīriešiem tradicionāli tiek piedēvētas lietišķas, uz mērķa sasniegšanu orientētas īpašības: pārliecinātība par sevi, uzņēmība, loģiskums, sāncensība.
Nevar noliegt, ka mūsdienu pasaulē, arī demokrātiskajā Rietumu sociālajā realitātē pastāv dzimumu lomu nevienlīdzība.
Par sievietēm un vīriešiem un viņu salīdzinājumu ir arī sarakstītas vairākas grāmatas, piemēram, Vendijas un Deivida Hebertu grāmata „Es un Tu”, mūsu kopdzīves sākums, Jāņa Rozes apgāds,2001 un Betijas Maklelenas grāmata „Palīgā! Es dzīvoju ar vīrieti puišeli.”Avots,2004
…
