SECINĀJUMI
Izvēloties seksuālās vardarbībast tēmu referātam, vēlējos ieskatities “ļaunumam acīs”, lai izprastu pamatigāk un apzinātu sociālās pedagoģijas galējās smagākās robežas. Diemžēl tas cik maz informācijas atdodams un cik sabiedrībā negribīgi un rezervēti par to runā, varētu liecināt, ka šādas problēmas mūsu sabiedŗibā nemaz nav. Bet nez vai šis mans pieņēmums būs pareizs?
Kopuma esmu nonākusi pie sekojošiem secinājumiem, ka seksuālās vardarbības izplatības novēršanai būtu nepieciešama:
1) Pamatota argumentēta informācija - zinātniski pētnieciskais darbs, visaptveroša sistēmiskastatistika, priekšlikumu izstrādāšana un sniegšana tiesisko, sociālo un organizatorisko pasākumu īstenošanai noziedzības novēršanā; sadarbība ar starptautiskām organizācijām.
2) Sitemātiska un reguāra sabiedības informēšana, izglītīšona šajos jautājumus. Iespējams mediju motivēšana.
3) Preventīvu struktūru seksuālās vardarbības novēršanai, kas strādātu ar sociālajiem dienestiem, pedagogiem un speciālajām izglītības iestādē, kā arī iespējams ar dažādām aprūpes iestādēm.
4) Daudzviet avotos minēts, ka darbs ar upuriemir pavirš, nesaudzējošs, savā ziņā pazemojošs. Tāpat minēts, ka daļa varmākas bērnība cietuši no seksuālās vardarbības, varbūt pie savlaicīgaka precīzāka un profesionālāka darba ar upuriem būtu labāks noziedzības rezultāts izgtermiņā.
5) Diemžēl referāta tēmas ietvaros neizdevās atrast informāciju par ieslodzījuma vietās ītenoto "Programma seksuālos noziegumus izdarijušo personu monitoringam un uzraudzibai" un "Programma seksuālos noziegumus izdartjušo personu monitoringam un uzraudzībai (pielāgota slepkavām) "; bet skaidrs ir viens ka arī ar varmākām ir jāstrādā īpaši pie 40 % …