Nobeigums
Varam secināt, ka cilvēka smadzenēs ir atrodamas daudz un dažādas dzimumatšķirības ne tikai saistībā ar dzimumu, bet arī ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti. Tā kā hipotalāms ir galvenā smadzeņu struktūra, kas atbild par seksuālo uzvedību (balstoties uz pētījumiem dzīvniekos) un ir ārpus cilvēka kontroles (atšķirības tajā netiek saistītas ar psiholoģiskiem un sociāliem efektiem, bet gan ar bioloģiskiem (g.k. hormoniem un gēniem)), tāpēc arī uzsvars tika likts tieši uz šo smadzeņu reģionu.
Iegūtie rezultāti bieži vien ir pretrunīgi, piemēram, mazā smadzeņu saikļa (anterior commissure) izmēru atšķirības starp dzimumiem un seksuālajām orientācijām [50]. Sakarā ar to ir jāņem vērā, ka daudzas atrastās dzimumatšķirības ir ļoti variablas (individuālas), tāpēc ir nepieciešamas lielākas paraugkopas, lai iegūtie rezultāti būtu ticamāki. Pētījumu veicējiem obligāti ir jāņem vērā vecums, individuālie smadzeņu izmēri un citi faktori kā, piemēram, hormonālais statuss un slimību vēsture.
Jāņem vērā, ka šos pētījumus skar politiskais un sociālais stāvoklis valstī, proti, šāda tipa pētījumi principā tiek veikti valstīs, kurās tiek ievērotas cilvēktiesības (g.k. R Eiropā un Ziemeļamerikā). Pētījumu iespējamību, kas saistīti ar seksuālo orientāciju un dzimumidentitāti, stipri ietekmē homofobija/heteroseksisms un transfobija. Otrkārt, jāņem vērā, ka smadzeņu paraugus nav tik viegli iegūt priekš anatomiskiem pētījumiem, kā arī izmantotās metodes ir salīdzinoši dārgas (fMRI, PET).
…