4. Secinājumi
• Daudzas atšķirības starp dzimumiem ir vairāk stereotipu noteikti, tomēr zinātniski pētīumi pierāda, ka šiem stereotipiem ir arī pamatojums.
• Atšķirības vīriešu un sieviešu smadzeņu struktūrā ietekmē viņu verbālās un neverbālās komunikācijas spējas, emocionalitātes pakāpi, kā arī maņu orgānu darbību.
• Dzimumhormoni ietekmē komunikācijas procesus, nosakot vairākas rakstura īpašības un atmiņu.
• Dzimumu ekspektācijas nereti nosaka balss tembru, pašpārliecinātāku (vīriešiem) vai nedrošāku (sievietēm) runas veidu, ekspresivitātes, emociju izrādīšanas pakāpi, kā arī citus komunikāciju ietekmējošus faktorus.
• Sievietes sarunu uzskata par noteicošo līdzekli, lai dibinātu veiksmīgas attiecības, tāpēc viņu runas veids un arī sarunu saturs ir intīmāks, personīgāks.
• Vīriešiem saruna vairāk ir informācijas ieguves process, turklāt viņiem saziņas procesā ir svarīgi saglabāt kontoli pār notiekošo un neatkarību, kā arī cīnīties par augstāku statusu sabiedrībā.
• Atšķirības starp dzimumiem iezīmējas jau bērnībā, kad meitenes lielākoties spēlējas mazās grupiņās un kopīgi pieņem lēmumus, savukārt zēni veido lielākus grupējumus ar hierarhistisku struktūru un savā starpā sacenšas, lai ieņemtu šajā grupējumā augstāku statusu.
• Vīrieši vairāk iedziļinās dzirdētā satura analizēšanā, savukārt sievietes labāk uztver neverbālos kodus un vairāk uzmanības pievērš tam, kā teiktais tiek pasniegts.
• Uzklausot kādu, sievietes vairāk izrāda ieinteresētību, uzdodot jautājumus vai atbalstot runātāju ar neverbāliem izteiksmes līdzekļiem.
• Cilvēki būtu vairāk jāinformē par komunikācijas procesus ietekmējošajām atšķirībām dzimumu starpā, jo tas ļautu citam citu labāk izprast un mazinātu konfliktus.…