SECINĀJUMI
Autors secināja, ka:
1. Dziesmu svētki galvenokārt ir “nopietnās” jeb profesionālās mūzikas kultūras
sastāvdaļa, un tas ir to svarīgākais aspekts;
2. Dziesmu svētki ir kā lieta pati par sevi, viens no autonomiem fenomeniem, kas it kā dzīvo pats savu dzīvi, un pār Dziesmu svētkiem nevienam nevar būt īstas varas, tāpēc arī tos nav nepieciešams pētīt savādāk, kā vien aprakstot.
3 Jāturpina popularizēt Dziesmu svētku kustība, bet svarīgākā te nedrīkstētu būt orientēšanās uz ārpasauli. Dziesmu svētki vispirms ir svarīgi mums, jo tas ir viens no lielākajiem nacionālās identitātes un kopienas veidotājiem, simboliem.
4 Dziesmu svētku tradīcijas aizsākumi meklējami jau 19.gadsimtā, kad vairākās Eiropas valstīs tika organizēti daudzbalsīgi tautas kopdziedāšanas svētki, kas izpaudās kā nacionāli noskaņota patriotiska kustība.
Šobrīd Dziesmu svētku kopienu Latvijā veido apmēram 166 tūkstoši visu paaudžu dažādu māksliniecisko kolektīvu dalībnieki, kas savas zināšanas un prasmes apgūst un izkopj, darbojoties korī, deju kolektīvā, pūtēju orķestrī, vokālajā grupā, amatierteātrī (drāmas pulciņā), tautas mūzikas ansamblī, kokļu mūzikas ansamblī, tautas lietišķās mākslas studijā (pulciņā), folkloras kopā, etnogrāfiskajā ansamblī vai citā ar tradicionālo kultūru saistītā grupā.
Tradīcijas saglabāšana un attīstība tiek nodrošināta, sadarbojoties valsts, pašvaldību iestādēm un nevalstiskajam sektoram. Savu ieguldījumu tradīcijas saglabāšanā sniedz arī starptautiskās institūcijas.
…
